Kompetence restaurācijas darbu vadīšanā
Kultūras mantojuma mūsdienu saglabāšanas filozofijā, kas atspoguļojas starptautiskās konvencijās, ir atzīts – mantojuma saglabāšanas pamatā nepieciešamas zināšanas un prasmes vērtību apzināšanā, izpētē, kopšanā, restaurācijā un uzraudzībā.
Kultūras mantojuma saglabāšana kļūst arvien plašāka, iesaistot jaunus partnerus – nozares. Telpa, kurā mēs dzīvojam, nav sastingusi, tā nemitīgi attīstās, bet augstākā vērtība kultūrvēsturiskajā vidē ir tikai oriģinālam. Zaudējot oriģinālu, sabiedrība zaudē mantojuma daļu, ko nav iespējams atgūt. Kultūrvēsturisku objektu uzslāņojumi – iepriekšējo laiku kvalitatīvi pārveidojumi, atsevišķu elementu zudumi, bojājumi un dabiskais nodilums – arī ir sava laika liecība un kultūrvēsturiska vērtība.
Izpratne par vērtībām, vēlēšanās pēc iespējas vairāk atklāt un dziļāk saprast, nesteidzoties, atbildīgi un ar augstākām profesionālisma prasmēm vērtības izcelt, ar rūpīgu un pacietīgu darbu panākt objekta vispiemērotāko saglabāšanu, garantē vislielākos panākumus.
Normatīvajos aktos noteiktā kompetence
Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 “Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi” 48. punkts nosaka: “Kultūras pieminekļa restaurāciju, konservāciju, kā arī citus šo noteikumu 35.1. apakšpunktā minētos darbus drīkst veikt tikai kompetenta speciālista vadībā. Kompetenci pamato atbilstošs kvalifikāciju apliecinošs dokuments. Darbiem arheoloģiskajos pieminekļos pieaicina arheologus, kuri ieguvuši augstāko humanitāro izglītību, kuriem ir divu gadu pieredze arheoloģiskās izpētes darbos un kuri saņēmuši pārvaldes atļauju attiecīgo izpētes darbu veikšanai.”
Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi (likumi.lv)
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes tiesības organizēt speciālistu apmācību un kvalifikācijas novērtēšanu paredz Ministru kabineta 2004. gada 9. novembra noteikumu Nr. 916 „Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes nolikums” 5. punkta 6. apakšpunkts.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes nolikums (likumi.lv)
Vērtēšana
Saskaņā ar vienošanos starp Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Latvijas Būvinženieru savienību, Pārvaldē ir izveidota speciāla Komisija, kas sanāk pēc pieprasījuma un lemj par Pārvaldes atzinuma sniegšanu. Saņemot iesniegumu no pretendenta, izvērtēšana tiek organizēta ne vēlāk kā viena mēneša laikā. Pretendenti tiek aicināti iesniegt informāciju par pēdējos piecos gados veiktajiem, ar kultūras mantojuma saglabāšanu saistītiem darbiem, vēlamas projekta autoru atsauksmes, vai kādi citi, pieredzi, zināšanas un prasmi raksturojoši materiāli.
Komisijas locekļu pienākums ir savlaicīgi iepazīties ar pretendentu iesniegtajiem dokumentiem, ja nepieciešams, par izpildīto darbu kvalitāti saņemt informāciju no Pārvaldes reģionālajām nodaļām, vai no restaurācijas projektu autoriem. Komisija novērtēšanas darbu veic profesionāli, godprātīgi un koleģiāli.
Vērtēšanas process tiek organizēts sarunu veidā un ar testu palīdzību, pārbaudot zināšanas par kultūras mantojuma saglabāšanas filozofiju, ar kultūras mantojuma aizsardzību saistītiem tiesību aktiem, un arhitektūras stiliem.
Atzinums Pārvaldei jāizsniedz ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc kvalifikācijas izvērtēšanas komisijas sēdes.
Lai vadītu vai uzraudzītu restaurācijas darbus kultūras pieminekļos, papildus būvinženieru ikdienas darba kompetencei, Mantojuma Pārvalde iesaka iegūt šādas zināšanas un prasmes:
- Starptautiskajās konvencijās izteiktos galvenos kultūras mantojuma saglabāšanas principus un nostādnes;
- Latvijas likumos un Ministru kabineta noteikumos ietverto kultūras pieminekļu aizsardzības tiesisko regulējumu;
- Praktisko darba pieredzi vēsturisku ēku konservācijā, restaurācijā un atjaunošanā;
- Arhitektūras vēsturiskos stilus;
- Vēsturisku ēku autentiskuma un oriģinālsubstances saglabāšanas principus;
- Vēsturisko ēku būvmateriālu, būvkonstrukciju un būvniecības paņēmienus;
- Arhitektūras objektu restaurācijas galvenos principus un metodiku;