Jau vairāk nekā 20 gadu kultūras pieminekļu aizsardzības nozare starp citām kultūras nozarēm izceļas ar lielu darbojošos konsultatīvo padomju skaitu. Tām ir savstarpēji atšķirīgi tiešie uzdevumi un darbības specifika, bet viens kopējs mērķis – iesaistīt kvalificētākos speciālistus un panākt sabiedrības līdzdalību nozares darbībā.
Šobrīd kultūras pieminekļu aizsardzības nozarē darbojas šādas konsultatīvas padomes:
- Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Zinātniskā padome (nodrošina arī kultūras pieminekļu aizsardzības nozares padomes funkcijas);
- Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome (noteikta ar īpašu likumu);
- Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padome (noteikta ar īpašu likumu);
- Sakrālā mantojuma padome (noteikta ar īpašu likumu);
- Rīgas Doma padome (noteikta ar īpašu likumu, NKMP nav pārstāvēta);
- Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas mantojuma ekspertu padome;
- Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģiskā mantojuma ekspertu padome;
- Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Mākslas un antikvāro priekšmetu ekspertu padome;
- Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Restaurācijas kvalifikācijas novērtēšanas ekspertu padome;
- Nozīmīgu kultūras pieminekļu atjaunošanas padomes (piemēram Rīgas pils, LR Saeimas ēkas, Vēsturiskā mantojuma dzelzceļa konsultatīvā padome u.c.,);
-
Kultūras pieminekļu nozares sabiedrisko organizāciju padome;
Kopējais padomēs iesaistīto speciālistu, ekspertu, nevalstisko u.c. organizāciju pārstāvju skaits sniedzas pāri pusotram simtam. Bez minētajām padomēm izveidotas arī vairākas pašvaldību līmeņa padomes, kuras arī skar kultūras pieminekļu aizsardzības jomu. Pārvaldei ir noslēgti arī sadarbības līgumi ar dažādām organizācijām, piemēram, Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmiju.