Eiropas kultūras mantojuma dienu izdevumi

Eiropas kultūras mantojuma dienu izdevumos apskatītas dažādas tēmas, kas izvēlētas atbilstoši aktualitātēm kultūras mantojuma aizsardzības jomā, valstī un Eiropā. Izdevumus veido gada tēmu skaidrojošs ievads un atsevišķi raksti par dažādiem kultūras mantojuma objektiem, atspoguļotiem atbilstoši tēmas ietvaram, kā arī aplūkoto objektu fotogrāfijas. Saturu veidojuši kultūras mantojuma eksperti un speciālisti, kas profesionāli saistīt ar mantojuma jomu. Sagatavotā informācija būs saistoša ikvienam, kurš vēlas izzināt kultūras pieminekļus Latvijā gan plašākā kontekstā, gan fokusējoties uz atsevišķu pieminekļu stāstiem. Izdevumu kopumā atrodami gan objekti, kas pārstāvēti vienā no tēmām, gan tādi, kas iekļaujas vairākās, katrā no tām izceļot atšķirīgus aspektus. Izdevumu pamatideja saglabājusies nemainīga kopš 1995. gada, taču izdevumi primāri radīti drukai, kā arī lasītājiem jāņem vērā laika nogrieznis kādā izdevumi tapuši – atšķiras izdevumos iekļauto objektu skaits, fotogrāfiju daudzums un kvalitāte, kā arī teksta garums, angļu valodas tulkojuma klātesamība un satura organizācija.

Lai iepazīstos ar izdevumiem, klikšķināt uz interesējošās tēmas.

2024. gada izdevumā uzmanība pievērsta trīs galvenajiem virzieniem: kultūras mantojuma publiskajai pieejamībai, piekļūstamībai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un drošībai, kas ietver arī sabiedrības atbildību un zināšanas par kultūras vērtību saglabāšanu. Tēma par kultūras mantojuma pieejamību un drošību atspoguļo 66 kultūras pieminekļus Latvijā, kas stāsta par iespējām mainīties, saglabājot autentiskumu.

2023. gada izdevumā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde atzīmē kultūras mantojuma aizsardzības sistēmas simtgades notikumu un izceļ 98 objektus, kas iezīmē attīstības punktus sistēmas izaugsmē pagājušo 100 gadu laikā.

2022. gada izdevums aktualizē atbildību par nākotni veltot pārdomas tēmai par mantojuma ietekmi uz vidi un ilgtspēju. Izdevumā apkopoti 46 piemēri, kas radīti atbilstoši ilgtspējas principiem, demonstrē kvalitatīvu atjaunošanu, veiksmīgi sakausē lietderību un estētiku, kā arī risina energoefektivitātes jautājumus.

2021. gada izdevums runā par transportu kā kultūras mantojumu, kas vistiešākajā veidā raksturo pasaules zemju attīstību vairāku tūkstošu gadu garumā. Izdevums informē par Latvijas kultūras mantojuma daļu, kas saistīta ar transporta attīstību un runā par vajadzību valsts aizsardzībā iekļaut plašāku transporta nozares objektu klāstu. Izdevums apkopo informāciju par 97 objektiem.

2020. gada izdevums izceļ aktuālo būvkultūras tēmu, runājot par Eiropas vēsturiskajiem sasniegumiem būvētās vides veidošanā, straujajām izmaiņām un atpalikšanu no senākos laikos sasniegtās kvalitātes. Izdevumā izcelti būvniecības kvalitāti raksturojošs 31 objekts.

2019. gada izdevums aktualizē restaurācijas darba lielo nozīmi un ietekmi uz vērtību saglabāšanu. Izdevums aicina pievērst uzmanību nozares nākotnei un izceļ 93 ar restaurācijas darbiem saistītus objektus.

2018. gada izdevums veltīts Latvijas valsts izveidošanai un attīstībai, atgādinot, ka Latvijas iedzīvotājiem ir paveicies ar iespēju dzīvot ar kultūras mantojumu piepildītā zemē. Lasītāji aicināti novērtēt mantojumu un izprast tā nozīmi valstiskuma kontekstā. Izdevumā izceltas vairāk nekā 100 vietas un skarti dažādi aspekti.

2017. gada izdevumā aplūkotas vēsturisku notikumu vietas, kā nozīmīga, bet pietiekami neizdiskutēta tēma. Vēsturisku notikuma vietu tipoloģiskā grupa valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā skaidro pagātnes norišu kopsakarības un palīdz pilnīgāk aptvert materiālo kultūras mantojumu. Izdevumā apkopotas 36 vēsturisku notikumu vietas.

2016. gada izdevums runā par kultūrvēsturisko ainavu Latvijā, informējot par Eiropas ainavu konvenciju un tās nozīmi, veidojot ainavas jēdziena paplašinātu izpratni. Ainava atspoguļo dzīves attīstību un kvalitāti, liecina par saimniekošanas metodēm dažādos laikmetos, tā ir pastāvīgā attīstībā. Ainavas izzināšana veicina sapratnes veidošanu starp dažādām disciplīnām un interešu grupām. Izdevumā atspoguļota 71 kultūras mantojuma vieta, kā cilvēces attīstības piemērs.

2015. gada izdevumā iezīmēta Eiropas dimensija, akcentējot kultūras mantojumu kā stāstu par cilvēka dzīves kvalitātes vērtības skalu un prezentējot mantojumu kā sarunu par cilvēces nākotni. Izdevuma ietvaros izcelti 33 objekti, kas palīdz sarunā par attiecībām starp pagātni un nākotni.

2014. gada izdevumā iepazīstams dažādās pilsētās esošo Rīgas ielu kultūrvēsturiskais tēls. Rīgas pilsēta cauri gadsimtiem ir bijusi dažādu nozīmīgu notikumu un Eiropas tautu satikšanās krustpunkts, kādēļ dauzās Latvijas apdzīvotās vietās ir Rīgas vārdā nosauktas ielas un laukumi, kas nereti kalpo par mugurkaulu vēsturiskas pilsētas struktūrai. Izdevumā apskatītas 28 ielas Latvijā un arī Igaunijā.

2013. gada izdevums apskata skolas kultūras pieminekļos. Kultūras mantojuma saglabāšana nav iedomājama bez zināšanām un prasmēm un skola kultūras piemineklī ir īpaša vide personības izaugsmei. Skolas funkcija ir palīdzējusi saglabāt daudzas Latvijas muižas un pilis. Izdevumā apskatīti 49 objekti.

2012. gada izdevums aplūko Baltijas jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu mantojumu.

2011. gada izdevums aktualizē kultūras mantojuma zināšanas un prasmes, atgādinot par cilvēces zināšanu saglabāšanas nozīmību un skarot vispusīgas izpētes un analīzes nozīmību, vērtību noteikšanas un izprašanas procesā. Izdevumā iekļauti vairāku ar tēmu saistītu ekspertu viedokļi un izcelti 28 dažādi objekti.

2010. gada izdevums apskata kultūras mantojumu kā mūsdienu izaicinājumu, straujo pārmaiņu laikā rosinot domāt par dzīves kvalitāti ilgtermiņā. Izdevums atgādina par cilvēka vēlmi visos laikos dzīvot ērtā, racionālā un estētiski augstvērtīgā vidē, norādot, ka kultūras mantojuma augstākos sasniegumus, kā vērtīgu resursu var būt izaicinoši iekļaut mūsdienu apritē, veidojot kvalitatīvu pienesumu. Izdevumā atspoguļoti 48 kvalitatīva apvienojuma paraugi.

2009. gada izdevums veltīts 1919. gada Brīvības cīņu vietām un objektiem, kas saistīti ar notikumiem, kas, tobrīd, pirms 90 gadiem, ļāva nosargāt jauniegūto brīvību. Tēmas izvēles mērķis bija aicināt ikvienu dziļāk papētīt savas dzimtas vēsturi un tās saistību ar Latvijas valsts izveides vēsturi. Izdevumā sniegts vēsturnieka Jāņa Asara veidotais ieskats vēstures notikumos un  aprakstītas 24 mantojuma vietas.

2008. gada izdevums intriģējoši apskata neparasto mantojumu, kas ietver pārsteidzošas vietas, kuras cilvēki ne vienmēr atpazīst kā mantojuma daļu. Tās ir vietas, kurām ir īpašs stāsts un saistība ar neparastiem notikumiem un ļauj paraudzīties uz mantojumu no citas puses. Izdevumā atspoguļoti 59 objekti.

2007. gada  izdevums apskata vēsturiskos parkus un dārzus, kā mākslas izpausmi, kas atspoguļo pasaules kultūras attīstību un svarīgu daļu no Latvijas kultūras mantojuma. Izdevumā ietverts arī Dr. Arch. Jāņa Zilgalvja ieskats vēstures kontekstā un apskatīti 64 vēsturiskie dārzi un parki.

2006. gada izdevums sniedz ieskatu vēsturisko interjeru saglabāšanas un restaurācijas jautājumā, izceļot rūpes par vēstures vērtību, kā resursa saglabāšanu un bez izpratnes veikto t.s. “eiroremontu” radīto apdraudējumu. Izdevumā aplūkoti 115 objekti.

2005. gada izdevums, kontrastējot 2004. gada tēmai, apkopo 100 sakoptākos kultūras pieminekļus Latvijā, lepojoties ar Latvijas kultūras bagātību un nepieciešamību nodot matojumu nākamajām paaudzēm. Tāpat apcerēti nepārdomātas un sasteigtas attīstības riski.

2004. gada izdevums izceļ 100 apdraudētākos kultūras pieminekļus Latvijā, norādot, ka saglabāts kultūras mantojums ir viens no valsts stabilitātes rādītājiem un garantiem, kā arī ekonomiska vērtība un pamats attīstībai.

2003. gada izdevumā apskatīts pēckara mantojums, runājot par nepieciešamību apzināt pēc 2. pasaules kara radīto objektu arhitektoniski māksliniecisko vērtību. Tēma izvēlēta 10 gadus pēc neatkarības atjaunošanas un tās ievaros izcelti 46 objekti.

2002. gada izdevums veltīts industriālā mantojuma apskatei, apskatot manufaktūru vietas un rūpnieciskās ražotnes, ūdens un vēja dzirnavas, elektroenerģētiku, ceļus un tiltus, dzelzceļus, bākas, loču toņus un hidrotehniskās būves, pilsētu saimniecības un fortifikāciju būves. Izdevuma ietvaros iezīmēta arīdzan vēsturiskā laika līnija atsevišķo tēmu iztirzājumi un uzskaitīti 230 objekti.

2001. gada izdevums iepazīstina ar Latvijas pilsētu vēsturiskajiem centriem, kā pilsētbūvniecības pieminekļu grupu, apsverot dažādus aspektus, kas veido vēsturiskos centrus kā vērtības, sniedzot iespēju salīdzināt dažādas pilsētas. 2001. gadā Latvijā valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā bija iekļauti 44 pilsētbūvniecības pieminekļi, izdevumā apskatīti 42 pilsētu vēsturiskie centri.

2000. gada izdevums stāsta par Latvijas lauku kultūrvēsturisko ainavu, ar mērķi skatīt Latvijas lauku kultūrainavas vērtības dažādos sabiedrības attīstības posmos, vedot nelielā ceļojumā cauri dažādiem gadsimtiem. Izdevumā atspoguļotas 77 kultūras mantojuma vietas.

1999. gada izdevums veltīts tēmai Eiropa – kopīgs mantojums. Latvijas baznīcas. Izdevums atspoguļo Latvijas baznīcas to dažādībā. Dievnamu celtniecība Latvijas teritorijā aizsakās 12. gs. otrajā pusē un turpinājās līdz okupācijas gadiem, kuru laikā sakrālais mantojums ievērojami cieta. Atgūstot neatkarību, atsākās baznīcu kultūras mantojuma atjaunošana. Izdevumā apskatīti 100 objekti.

1998. gada izdevumā lasāms par Latvijas pilskalniem, pievēršot sabiedrības uzmanību pilskalniem, kā nozīmīgiem mūsu kultūras mantojuma un kultūrvēsturiskās vides elementiem. Izdevumā atspoguļoti 100 pilskalni.

1997. gada izdevumā apskatītas Latvijas muižas un pilis, kā Latvijas pilsētu un lauku apdzīvoto vietu vidi veidojoši objekti un neatņemama Latvijas ainavas sastāvdaļa. Izdevumā aprakstīti 103 dažādi objekti.

1996. gada izdevums veltīts 1920. – 1940. gadā tapušam kultūras mantojumam, akcentējot nozīmīgu periodu Latvijas vēsturē līdz 2. pasaules karam un aplūkojot šī īsā perioda atstātās pēdas mūsu kultūras telpā. Izdevumā izcelti 100 minētajā laika posmā tapuši objekti.

1995. gada izdevums veltīts koka mantojumam, kā tradicionālam būvmateriālam, par ko liecina tūkstošiem celtņu Latvijas laukos un pilsētās. Izdevums pievērš uzmanību tā saglabāšanas problēmām un tajā aprakstīti 100 dažādi objekti.