***
2024. gada Eiropas kultūras mantojuma dienas tika veltīts kultūras pieminekļu pieejamībai un drošībai. Diskusijā, kurā piedalījās kultūras mantojuma aizsardzības eksperti, arhitekti, apvienības “Apeirons” pārstāvji, militārā resora, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras pārstāvis, dalībnieki pārrunāja gan rīcību kultūras mantojuma aizsardzībai apdraudējuma gadījumā, gan veidus, kā nodrošināt cilvēku ērtības un drošību vēsturiskās ēkās.
Publicēts: 24.08.2020.
***
Vides pieejamība ir iespēja cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem pārvietoties un orientēties vidē atbilstoši tās paredzētajai funkcijai. Vides pieejamības risinājums nedrīkst palikt par nodevu prasībām. Tam jākļūst kā jaunai un mantojuma vērtības nozīmi vairojošai iespējai. Aicinām iepazīties ar pamatprincipiem kultūrvēsturiskās vides pieejamības risināšanai.
***
Ir atbalstāms un svarīgs virziens par alternatīvās enerģijas iegūšanu, vienlaikus jāatzīmē, ka kultūrvēsturiskā vide jāsargā un, meklējot risinājums, ir svarīgi, lai tie netraucētu vērtību tīru uztveri un neradītu vizuālu piesārņojumu. Vairāk lasīt diskusijā Par saules paneļu uzstādīšanu vēsturiskās ēkās.
***
2022. gadā Eiropas kultūras mantojuma dienas tika veltītas atbildībai par nākotni. Kā kultūras mantojuma saglabāšana saistīta ar videi draudzīgiem un ilgtspējīgiem risinājumiem lasāms diskusijas "Atbildība par nākotni" rezolūcijā.
***
Kultūras piemineklis jālieto veidā, kas neapdraud un nemazina tā kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu ilgtermiņā. Tomēr saglabāšanas filozofiju nedrīkst pārspīlēt un pagriezt pret cilvēka dzīves kvalitātes pamatprasībām. Tāpēc arhitektūras pieminekļu konservācijā, restaurācijā un pārbūvēs īpaša uzmanība jāpievērš saprātīgu prasību izvirzīšanai, rūpīgai pārveidojumu dokumentācijas izstrādei un kvalitatīvai darbu realizācijai. Kultūras mantojums ir vērtība sabiedrībai, kur centrā ir cilvēka dzīves kvalitāte. Vai jaunu liftu izbūve vēsturiskās ēkās ir pieļaujama diskutēja arhitekti Viesturs Brūzis, Juris Dambis, Gatis Didrihsons, Jānis Dripe, Andris Kronbergs, Artūrs Lapiņš, Dita Lapiņa, Reinis Liepiņš, Nauris Piļāns.
***
2018. gadā starptautiskās konferences “Kultūras mantojuma aizsardzība nākotnei” dalībnieki no Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Spānijas, Somijas, Vācijas, Zviedrijas kopīgi uzsvēra kultūras mantojuma nozīmi Eiropas identitātes saglabāšanā un sabiedrības dzīves kvalitātes attīstībā. Kultūras mantojuma nozīme, laikam ejot, kļūst arvien dziļāka un kultūras vērtību saglabāšanas darba kvalitātei nepieciešama efektīvāka labās prakses uzkrāšana, analīze un izplatīšana.
***
Davosas deklarācija: Ceļā uz augstas kvalitātes būvkultūru (Baukultur) ir 2018. gada Eiropas kultūras ministru kopīgi pieņemts dokuments, kas nosaka augstas kvalitātes būvkultūras (Baukultur) nozīmi kā sabiedrības labklājības un ilgtspējīgas attīstības pamatu. Būvkultūra neattiecas tikai uz arhitektūru vai atsevišķām ēkām – tā ietver visu būvētās vides kvalitāti, tostarp pilsētplānošanu, infrastruktūru, ainavu un vēsturiskā mantojuma saglabāšanu.
Davosas deklarācija. Ceļā uz augstas kvalitātes būvkultūru (Baukultur) Eiropā (angļu un latviešu valodā).
***
Daudzveidīgas kultūrainavas veido nozīmīgu Eiropas mantojuma daļu un kalpo kā liecība par pagātnes un tagadnes attiecībām starp cilvēku, dabisko un viņa paša radīto vidi. Lai aktīvāk pievērstu uzmanību kultūrainavas kvalitātei Latvijā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija sadarbībā ar Francijas institūtu Latvijā 2016.gada 12.septembrī Turaidas muzejrezervātā rīkoja semināru, kura laikā dalībnieki vienojās par kopīgām nostādnēm. Vairāk lasīt semināra "Kultūrvēsturiskā ainava Latvijā" rezolūcijā.
Konferences "Kultūras mantojuma, mūsdienu arhitektūras un dizaina mijiedarbība" paziņojums (12.-13.04.2015., Rīga);
Konferences mājaslapa http://heritageriga2015.mantojums.lv
Diskusija Rīgas vēsturiskā centra nakts tēls (27.02.2006, Rīga)