Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir izvirzījusi mērķi - veidot un attīstīt sabiedrībai ērtu, profesionālu kultūras mantojuma aizsardzības sistēmu, kas saskaņā ar starptautiski atzītiem principiem palīdz kultūras pieminekļu saimniekiem un lietotājiem kvalitatīvā vērtību saglabāšanā, novērš kultūrvēsturisko vērtību degradējošas aktivitātes, kā arī veicina, lai Latvijas kultūrvēsturiskās vides vērtīgākā daļa būtu vietējās sabiedrības izprasta, novērtēta un aizsargāta kvalitatīvas dzīves telpas sastāvdaļa, kas palīdz radīt noturīgu ekonomisko izaugsmi.
Mēs vēlamies radīt Jums ērtu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu būvniecības ieceru izvērtēšanas kārtību, kas samazinātu administratīvo slogu kultūras pieminekļu apsaimniekotājiem, vienlaicīgi nodrošinot kvalitatīvu un jēgpilnu lēmumu pieņemšanu.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atļauja nepieciešama darbiem, kas pārveido valsts vai reģiona nozīmes kultūras pieminekli, pieminekļa teritoriju vai tā aizsardzības zonu1
Būvdarbu uzsākšanai, lai noslēgtu būvatļauju attiecīgās pašvaldības būvvaldē, nepieciešama Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Atļauja2. Atļaujā norādīti NKMP nosacījumi darbu veikšanai, darbu veicēji un darbu izpildes termiņš. Ja attiecināms, projektam apzīmogos NKMP izvērtēto projekta dokumentāciju (būvprojektu, atjaunošanas apliecinājuma karti, paskaidrojuma rakstu).
Iesakām jau būvniecības ieceres sākumā, kā arī ja to būvatļaujā atzīmējusi attiecīgās pašvaldības būvvalde, izņemt Uzziņu par kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām (īpašos noteikumus), kas sniegs atbildi, vai būvniecības iecere ir pieļaujama no kultūras pieminekļu aizsardzības viedokļa, izklāstīs prasības projektēšanai un Atļaujas saņemšanai.
IEVĒRĪBAI: Pārvaldes Atļauja nav būvatļauja - tā ir tikai viena no prasībām būvatļaujas, ko izsniedz par būvniecības procesu atbildīgā institūcija, saņemšanai.
Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā NKMP atļauja nepieciešama, ja paredzama darbība, kas ietekmē kultūras pieminekļa vēsturiski nozīmīgo plānojumu un telpisko struktūru, kultūrslāni, piemineklim atbilstošo vidi un ainavu, kā arī apzaļumošanas un labiekārtošanas raksturu un kultūras pieminekļa vizuālo uztveri;
Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas attīstību regulē Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums. Darbu atļaujas saņemšanai atbilstīgajā teritorijā, būvniecības dokumentācijas atbilstība kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām jāsaskaņo Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē.
Būvniecības ieceres izmaiņu gadījumā, pēc iepriekš atbalstītās būvniecības ieceres izvērtēšanas, gadījumos kad iecere risina valsts aizsargājamu kultūras pieminekli vai paredz būtiskas izmaiņas apjomos un ārējā veidolā kultūras pieminekļa teritorijā, tiek izsniegta jauna Atļauja. Citos gadījumos izmaiņu saskaņojums tiek noformēts bez jaunas Atļaujas ar spiedogu, kurā norāda informāciju par iepriekš saskaņoto projektu un Atļauju.
1 Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumi Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi", 23. punkts. https://likumi.lv/ta/id/327240#p23
2 Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumi Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi", 35. punkts. https://likumi.lv/ta/id/327240#p35