Jaunu pilskalnu atklāšanu Latvijā ir veicinājusi moderno tehnoloģiju attīstība – aerolāzerskenēšanas jeb LIDAR reljefa kartes. Entuziastu un arheoloģijas nozares profesionāļu reljefa kartēs pamanīto pilskalnu apsekošanu un iekļaušanu zinātniskajā apritē vadīja Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes eksperts, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, arheologs Juris Urtāns. Vairāku gadu darbs noslēdzies ar jaunu monogrāfiju, kas turpina jau starpkaru periodā slavenā pilskalnu pētnieka Ernesta Brastiņa iesākto tradīciju, aprakstot un sniedzot krāšņus vizuālus materiālus par katru jaunatradumu.
Nākamais solis pēc jauno pilskalnu apzināšanas ir nodrošināt to saglabāšanu, lai arī nākamās paaudzes var priecāties par pilskalnu varenumu, savukārt, to glabātā zinātniskā informācija par mūsu senču dzīvi var papildināt mūsu priekšstatus un zināšanas par Latvijas senāko vēsturi. Tieši tādēļ Pārvaldes Pieminekļu uzskaites komisijas sēdē tika lemts par 73 (!) jaunatrasto pilskalnu virzīšanu iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Šis ir pirmais solis garā procedūrā, kas noslēgsies ar valsts aizsargājamu kultūras pieminekļu statusu piešķiršanu, tomēr process ir uzsākts un jau tuvākajā laikā Pārvaldes darbinieki sazināsies ar objektu īpašniekiem un pašvaldībām, lai skaidrotu jaunatklāto objektu vērtību un nozīmi mūsu kopējā kultūras mantojumā.