Kultūras pieminekļu apzināšana, uzskaite un kontrole ir viens no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes darbības pamatvirzieniem. 2022.g. 22. jūlijā notika kārtējā pieminekļu uzskaites komisijas sēde, kurā pieņemts lēmums par vairāku objektu atbilstību kultūras pieminekļa statusam.
Pasienes kapu kapliča un tajā esošā altāra kompozīcija “altāris ar krucifiksu, altāra sētiņu un sienas gleznojumu” novērtēti kā reģionālas nozīmes kultūras pieminekļi, bet kapličā esošais “feretrons ar skulptūru “Dievmāte”” – kā vietējas nozīmes piemineklis. Altāra kompozīcija ir nozīmīga kapelas iekārtas daļa no 18./19.gs., kas raksturo atsevišķu elementu apvienojumu vienotā altāra kompozīcijā un liecina par baroka un klasicisma stilu mākslas tradīcijām vietējās amatniecības izpildījumā. Kompozīcijā iekļautais krucifikss no 19.gs. pirmās puses ir augstvērtīgs klasicisma stila koktēlniecības paraugs. Profesionāls koktēlnieka darbs, kas atspoguļo sakrālās mākslas laikmeta tradīcijas, vērojams arī 19.gs. pirmās puses pārnēsājamā altārī ar Dievmātes skulptūru.
Par valsts nozīmes mākslas pieminekli atzītas Grīvas katoļu baznīcas “ērģeles ar prospektu”, kuras 1890.g. Jēkabpilī izgatavojis Frīdrihs Veisenborns. Instruments ir viens no vēlīnajiem ievērojamā ērģeļu būvētāja darbiem un pārstāv romantisma laikmeta ērģeļbūves tradīcijas Latvijā, demonstrējot nozīmīgu tehnisko risinājumu ieviešanu.
Piedrujas Romas katoļu baznīcā kā valsts nozīmes objekti sarakstā iekļauti “altāris ar prezbitērija balustrādi un kanceles uzeju” un “priesteru soli”, bet kā reģionālas nozīmes objekts – “krucifikss”. 18. un 19.gs. mākslas pieminekļi ir klasicisma laikmeta mākslas paraugi, kas parāda polihromās apdares tradīcijas, amatniecības attīstības līmeni un baznīcu iekārtojuma veidošanās pakāpenisko raksturu.
Komisija lēma arī par individuālās aizsardzības zonu samazināšanu divdesmit diviem arheoloģiskajiem pieminekļiem Rēzeknes novadā, tā atvieglojot apgrūtinājumu apkārtnes īpašniekiem. Izmaiņas skāra valsts un vietējas nozīmes kultūras pieminekļus: Trūpu viduslaiku kapsētu, Kūzmu senkapus, Puncuļu senkapus, Vinmines pilskalnu, Janopoles senkapus, Janopoles upuru vīksnu, Asticu viduslaiku kapsētu, Kaunatas senkapus, Dvarču senkapus (Dvarču kalnu), Škarbu senkapus I, II, Malūkstu senkapus, Rozentovas senkapus, Ideņu pilskalnu un senkapus, Lazdavnieku senkapus (Kundziņkalnu), Pušas pilskalnu I, Pušas pilskalnu II, Krieviņu senkapus, Greivuļu senkapus (Kapu silu), Plikpurmaļu senkapus, Sondaru viduslaiku kapsētu, Trūpu velna akmeni un Trūpu viduslaiku kapsētu.
Uzziņai: kultūras pieminekļi ir valsts tiesiskajā sistēmā noteiktā kārtībā reģistrēta kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst valsts, kā arī starptautiskām interesēm.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde