Nupat aizvadīti Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, kas katoļu baznīcā ir svinības par godu Māras zemes Karalienei un Aizbildnei. Jaunavas aizmigšanas un debesīs uzņemšanas svētki, kas Aglonas bazilikā pulcē tūkstošiem svētceļnieku, Rietumu un Austrumu baznīcā ir vieni no vissenākajiem mariāniskajiem svētkiem.
Aglonas bazilika ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kurā saglabātas augstvērtīgas mākslas vērtības. Aglonas bazilikas iekštelpu interjers veidots 18./19.gs. Centrālais altāris pārstāv Latvijā salīdzinoši reti sastopamo dubulto jeb divkāršo altāra tipu, kas veidots divos līmeņos. Altāra augšējā daļā, kolonnu ierāmētā nišā atrodas pastāvīgi aplūkojama altārglezna “Marijas debessbraukšana”, bet, par godu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem, apmeklētājiem tiek atklāta svētbilde “Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte” (17.gs.) plastiskā metāla rizas ietvarā (1885) ar uzrakstiem augšējā un apakšējā malā. Gleznojums darināts tempera tehnikā uz koka, atbilstoši noteiktai ikonogrāfiskajai shēmai. Saskaņā ar tradīciju Dievmāte atveidota pēc konkrēta tipa - Odigitrija (no grieķu val. - "Ceļa rādītāja"). Uz reljefa zeltīta fona Dievmātes atveids ar zeltītu nimbu ap galvu. Labā roka saliekta elkonī, atbalsta sēdošu bērnu. Kreisajā rokā puķe ar trīs sarkaniem ziediņiem. Bērna galvu aptver zeltītu staru loks. 2020.g. veikta gleznas restaurācija.
Svētku norises vieta – Aglonas bazilikas sakrālais laukums, – kas veidots 1992., 1993.g., gatavojoties uzņemt Romas Katoļu pāvestu Jāni Pāvilu II, ir simboliska un nozīmīga vieta ne vien Latvijas katoļu kopienai, bet visai Latvijas tautai. 1921.g. Svētais Krēsls bija starp pirmajiem Latvijas Republikas de iure atzinējiem un šogad, 2022.g. gadā aprit gadsimts kopš konkordāta noslēgšanas. Ilgajās diplomātiskajās attiecībās Svētais Krēsls vienmēr atbalstījis Latviju, okupācijas gados neatzīstot Latvijas Republikas inkorporāciju PSRS sastāvā, bet, atgūstot neatkarību, pāvesta Jāņa Pāvila II vizīte, kļuva par zīmīgu pieturas punktu nacionālās pašapziņas stiprināšanas procesā.
NKMP