2024. gada 5. septembrī Latvijas televīzijā, raidījumā “Lībieši. Tad un tagad” vēsturnieks Roberts Grinbergs izteica apgalvojumu, ka “(..) patiesībā Ziemeļkurzemes piekrastes daļas lībieši ir tie, kas šeit visdrīzāk ienākuši jau tikai kādā 16. gs. un pat vēl jaunākos laikos, jo ar arheoloģisko daļu saistāmi Vidzemes lībieši, bet Ziemeļkurzemē mēs varam tā vienkāršoti teikt, ka patiesībā šī lībiešu daļa varētu būt pat tāda diaspora, kas ienākusi no Igaunijas vai Somijas, no Sāmsalas galvenokārt.”
Nevaram piekrist tik primitīvam skaidrojumam par lībiešu izcelsmi, izsakot no kopējā līdz šim veikto pētījuma konteksta atsevišķas hipotēzes.
Etnisko jautājumu pētniecība ir sarežģīts un laikietilpīgs process, kam nepieciešami starpdisciplināri pētījumi, iesaistot arheologus, vēsturniekus, valodniekus, ģeogrāfus un citu zinātņu nozaru pārstāvjus.
Lībiešu tauta veidojusies ilgā laika posmā
Latvijas arheoloģiskajā materiālā var izsekot, kā etnisko procesu rezultātā Latvijas teritorijā konsolidējās baltu un somu etniskās grupas ar katrai raksturīgiem kultūras pieminekļiem.
Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka agrajā dzelzs laikmetā (1. – 4. gs.) Latvijas teritorijas ziemeļu daļā dzīvojušie, līdzīgi kā Igaunijas un Somijas dienvidu daļas iedzīvotāji, mirušos apbedījuši akmeņu krāvumu kapulaukos, kas pieder Baltijas somu kultūras areālam. Vidējā dzelzs laikmetā Latvijā izveidojās tās kultūretniskās grupas, kuras minētas vēlākajos rakstītajos avotos. Arheoloģiskais materiāls rāda, ka Kurzemes ziemeļos 5. – 9. gs., līdzīgi kā iepriekš, mirušie tika apbedīti Baltijas somiem tipiskajos akmeņu krāvumu kapos, kam līdzīgi izplatīti arī Ziemeļvidzemē. Ziemeļkurzemē viena no šādām vietām ir Nabeļu senkapi Ventspils novada Popes pagastā. Šo grupu Kurzemē saista ar lībiešu vai vendu priekštečiem. Vendu etniskās izcelsmes jautājumi vēl ir izpētes stadijā. Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Kurzemē dzelzs laikmetā Baltijas somu apdzīvotajā teritorijā pamazām ienāca kurši. Tas ietekmēja arī etniskos procesus, jo rezultātā kurši pakāpeniski asimilēja un pakļāva savas materiālās kultūras ietekmei tur dzīvojošos Baltijas somus, daļa no tiem kuršu ekspansijas rezultātā pārcēlās uz Vidzemi.
Lībieši rakstītajos avotos minēti 11. gs., bet arheoloģiskie pētījumi rāda, ka 10. gs. otrajā pusē lībiešu kultūra parādījās Daugavas lejteces, bet 11. gs. arī Gaujas lejteces apgabalā. Lai gan lībiešu kultūra veidojusies ārpus Baltijas somu akmeņu krāvumu kapu kultūras areāla, tajā vērojami triju kultūru – baltu, Baltijas somu un skandināvu – elementi. Iespējams, ka lībieši veidojušies no Kurzemē dzīvojošajiem Baltijas somiem un skandināviem, kas kuršu spiesti, pārceļojuši vispirms uz Daugavas lejteci, bet vēlāk arī uz Gaujas baseinu. Iespējams, lībiešu kultūras veidošanos ietekmējuši arī izceļotāji no Sāmsalas, Igaunijas vai citām Baltijas somu apdzīvotām zemēm.
Trūkst pētījumu
R. Grinberga teiktais sakrīt ar vēsturnieka Agra Dzeņa sociālajā portālā Facebook pausto, par to, ka “viduslaiku vēstures avoti liecina, ka tā sauktajā Lībiešu krastā no Ventspils līdz Kolkai un Mērsragam viduslaikos dzīvojuši tikai kurši”, pamatojot to ar rakstīto avotu apskatu un tajos minētajiem personvārdiem. Tomēr, Agris Dzenis arī norāda, ka “Latvijas arheoloģijā vēl joprojām nav atrisināts jautājums par kuronizēto lībiešu un vendu etnisko izcelsmi.”
Ziemeļkurzemes arheoloģiskais materiāls dažādu apstākļu dēļ līdz šim nav vēl pilnībā apzināts un izpētīts. Dzelzs laikmeta arheoloģiskās senvietas Lībiešu krasta teritorijā nav atklātas, kas arī saprotams, jo piekrastes dabas apstākļi un augsnes nebija piemērotas dzelzs laikmetā dominējošam saimniecības veidam - lauksaimniecībai. Tomēr jau Pieminekļu valdes darbības laikā arheologi ir pierakstījuši vietējo iedzīvotāju sniegtās ziņas par iespējamām apbedījumu vietām piekrastē, kur bijušas bronzas lietas un stikla krellītes. Dabā šīs vietas nav lokalizētas, tādēļ nav arī nekādu drošu ziņu par to datējumu un kultūrpiederību. Tāpat līdz šim nav bijusi vispusīga arheoloģisko senvietu apzināšana Slīteres Nacionālā parka teritorijā, kas ir tikai nedaudz tālāk no jūras. Arī tur vēl iespējami jauni atklājumi, kas papildinātu līdz šim zināmo par lībiešu etnoģenēzi.
Jau pieminētajā ierakstā sociālajā portālā Facebook Agris Dzenis raksta: “mūsdienu lībieši ir Sāmsalas igauņu pēcnācēji? Tam vēl jāmeklē citi un pārliecinošāki pierādījumi, taču ir skaidrs, ka Līvu krastā līdz 16. gadsimtam lībiešu pēdas nav atrodamas.” Atliek piebilst, ka tas konstatēts pamatojoties uz pašreiz zināmajiem vēstures avotiem, kas arheoloģisko liecību aspektā nebūt nav pilnībā apgūti.
Noslēgumā, saistībā ar raidījumā izteikto domu, ka zināmā tautasdziesma “Pūt vējiņi”, iespējams, varētu stāstīt par sāmsaliešu vēlmi nonākt Kurzemē – tautasdziesmu izpēti un skaidrojumus atstāsim folkloristikai, kas Latvijā kā institucionāla zinātņu nozare nodibinājās jau 20. gadsimta 20. gados. Dziesmas “Pūt, vējiņi!” vārdiem ir doti skaidrojumi un ja ir vēlēšanās atklāt ko jaunu, tad tam jābūt pamatotam pētījumā, nevis saklausītas informācijas iespaidā.
Laikā, kad Eiropā notiek karš un arī pastiprināti mēģinājumi pārrakstīt vēsturi, neapdomīga vēstures faktu interpretācija, kas apšauba Latvijas pamatiedzīvotāju etnisko izcelsmi, ir bīstama.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
Izmantotie avoti
Nacionālā enciklopēdija:
https://enciklopedija.lv/skirklis/166403-kurši;
https://enciklopedija.lv/skirklis/4946-dzelzs-laikmets-Latvijas-teritorijā