Tieši pirms 35 gadiem – 1989. gada 2. decembrī – Litenes kapos pārapbedītas Latvijas armijas vasaras nometnes vietā nošauto 11 karavīru mirstīgās atliekas.
Gulbenes novada Litenes pagastā atrodas divi valsts aizsargājami kultūras pieminekļi - vēsturiska notikuma vietas, kas ir skaudras liecības par 20. gs. traģiskajiem notikumiem Latvijas vēsturē.
Valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietas “Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vieta” veidošana aizsākās 1935. gadā, kad Sitas silā pie Litenes sāka attīstīt vasaras nometņu kompleksu Latvijas armijas Latgales divīzijai. Tajā vairāki tūkstoši karavīru vasaras periodā apguva kaujas taktikas iemaņas un šaušanas māku, iepazinās ar karaspēka lauka apmetnes dzīvi, norūdījās fiziski un garīgi. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Latvijas bruņotos spēkus pārdēvēja par LPSR Tautas armiju, bet 10. jūlijā iekļāva Sarkanās armijas 24. teritoriālajā strēlnieku korpusā. Jau ar pirmajām okupācijas dienām sākās represijas arī armijā. 1941. gada 14. jūnija rītā Iekšlietu tautas komisariāta karaspēks Litenes poligonā aplenca un atbruņoja tur esošos virsniekus un kareivjus. Visus, kas izrādīja pretestību, nošāva, bet pārējos deportēja uz Krieviju.
1988. gadā pēc kāda Balvu rajona iedzīvotāja norādījumiem toreizējās LPSR prokuratūras pārstāvji un arheologi Māris Atgāzis un Andrejs Vasks Sitas silā atrada 11 cilvēku mirstīgās atliekas, ko vēlāk pārapbedīja Litenes kapos. Jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 2001. gada 14. jūnijā tika atklāts arhitektu Dinas Grūbes, Benitas un Daiņa Bērziņa, akmeņkaļu Ivara Feldberga un Sandra Skribnovska radītais memoriāls „Sāpju siena”, kas ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis.
Litenes piemiņas vietas ir atgādinājums tam, ka valsts var pastāvēt tikai tad, ja tās iedzīvotāji vajadzības gadījumā ir gatavi cīnīties un to aizstāvēt, kas īpaši aktuāli ir pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos.
S. Dundure