Šogad 19.-21. jūnijā Eiropā tiks atzīmētas Arheoloģijas dienas, kas pēc Francijas iniciatīvas plašākā mērogā aizsākās pagājušajā gadā. Tā ir arheoloģijai veltīta nedēļas nogale, kad Eiropas valstīs nozares speciālisti iepazīstina sabiedrību ar sava darba daudzveidību – arheoloģiskā mantojuma saglabāšanu, pārvaldību, arheoloģiskajiem izrakumiem un tajos atklāto liecību izpēti, konservāciju, restaurāciju, interpretāciju un rekonstrukciju. Arheoloģijas dienu mērķis ir iepazīstināt sabiedrību ar Eiropas arheoloģisko mantojumu, vienlaikus to dalībniekiem saglabājot savu kultūras identitāti un dažādību, kā arī meklējot kopīgu pamatu un saliedētību. Sākotnēji Arheoloģijas dienu ietvaros bija iecerēti daudzveidīgi pasākumi, tiekoties klātienē ar arheoloģijas speciālistiem, piedaloties diskusijās un arheoloģiskajos izrakumos. Esošajā situācijā, pastāvot dažādiem ierobežojumiem un rūpējoties par apmeklētāju drošību, visā Eiropā Arheoloģijas dienas galvenokārt notiks digitālajā vidē, par to norisi dažādās valstīs informācija tiks ievietota vietnē https://journees-archeologie.fr/ .
Šajā gadā Eiropas Arheoloģijas dienu laikā Latvijā bija paredzēta Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes dalība sarunu festivālā “Lampa” Cēsīs par arheoloģiju un arheoloģiskā mantojuma valsts pārvaldību, kā arī pasākumi Āraišu Ezerpils arheoloģiskajā parkā. Par arheoloģiskā mantojuma pārvaldības jautājumiem plānotas diskusijas šī gada 2.-5.septembrī, tiešsaistē sarunu festivālā “Lampa”, bet Arheoloģijas dienu ietvaros Āraišu ezerpils arheoloģiskā parka komanda gatavo aizraujošu stāstu sēriju par gada arheoloģisko pieminekli Āraišu ezerpili, tās pētnieku un rekonstrukcijas autoru J. Apalu, par viņa paveikto, plāniem un sapņiem, kā arī pašu turpmākajām iecerēm. Ar vizuālo materiālu papildinātie stāsti tiks publicēti Āraišu ezerpils arheoloģiskā parka Facebook lapā .
Latvijā valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā pašlaik ir iekļauti 2520 arheoloģiskie pieminekļi, tomēr arheoloģisko vietu skaits ir lielāks, jo katru gadu tiek atklātas aizvien jaunas arheoloģiskas senvietas. Arheoloģisko pieminekļu valsts pārvaldību Latvijā īsteno Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, bet kopumā arheoloģisko senvietu saglabāšana līdz informācijas precizēšanai par to zinātnisko potenciālu, datējumu un saglabājamām vērtībām lielā mērā ir atkarīga no sabiedrības attieksmes un izpratnes.
Arheoloģiskie pieminekļi Latvijā ir ļoti dažādi – senās dzīvesvietas, apbedījumu vietas, kulta vietas, nocietinājumu būves, nogrimušu kuģu vraki un citas vietas, kas glabā informāciju par mūsu senāko vēsturi. Laika gaitā ir pilnveidojušās datu apstrādes un interpretācijas tehnoloģijas, bet arheologa pamatuzdevums – metodiski pareizi atsegt, fiksēt atklāto – pamatos nav mainījies. Joprojām arheologs veic zemes slāņu stratigrāfijas un atradumu konteksta fiksēšanu, kas dod pamatdatus turpmākam izpētes darba kā tas redzams attēlos: 1927. gada Pieminekļu valdes organizētie arheoloģiskie izrakumi Tanīskalnā‑pilskalnā, kas bija 2018. gada arheoloģiskais piemineklis (foto no NKMP arhīva augšā) un 2019. gada arheoloģiskie izrakumi gada arheoloģiskajā piemineklī Atašienes pilskalnā (J.Urtāna foto apakšā). Tā rezultātā pilnveidojas mūsu zināšanas, kas ļauj rekonstruēt senākās vēstures notikumus.
