11. novembra uzvara “nenokrita no gaisa” – norāda atvaļinātais ģenerālmajors Juris Zeibārts, viens no iniciatoriem sakopšanas darbiem valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietā “Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vīķu kroga”.
Kaujas vieta pie bijušā Vīķu kroga saistīta ar Latvijas vēsturē nozīmīgu notikumu – Latvijas Atbrīvošanas karu. Kaut arī sabiedrībā labi zināms 1919. gada 11. novembra nozīmīgums, uzbrukums Rīgas atbrīvošanai, kas 11. novembrī ļāva nobeigt Rīgas atbrīvošanas operāciju, sākās no Pārdaugavas. Apkārtne, kur tā paša gada 3. novembrī risinājās minētā kauja, pirms 105 gadiem izskatījās citādāk, nekā šodien – kāpas vēl neapmežotas, bet Spilves pļavās nebija dzīvojamo māju. Blakus esošais vecais Buļļu ceļš, kas veda uz pārceltuvi pār Lielupi, bija viens no galvenajiem ceļiem, kas veda no Kurzemes uz Rīgu.
Kauja pie bijušā Vīķu kroga norisinājās starp Latvijas armijas Latgales divīzijas 8. Daugavpils kājinieku pulku un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas (plašāk zināma kā Bermonta-Avalova armija) vienu no kaujas spējīgākajām karaspēka daļām. Latgales divīzijas komandpunkts atradās Buļļu kāpās, t.s. Bumbu kalnā, pašlaik arī valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietā, kas ir viena no augstākajām, tāpēc stratēģiski svarīgākajām vietām Pārdaugavā. Tieši no Bumbu kalnā izvietotā Latgales divīzijas komandpunkta vadīta operācija, kas ļāva īstenot 11. novembra uzvaru un tālāk visas Latvijas atbrīvošanu.
3. novembra kauja uzskatāma par vienu no vissmagākajām, tās laikā krita 9 Latvijas armijas virsnieki un 25 kareivji, bet 109 kareivji ievainoti. Ar Lāčplēša Kara ordeni par kauju pie bijušā Vīķu kroga apbalvoti 36 pulka karavīri, kā stāsta atvaļinātais ģenerālmajors J. Zeibārts, “par vienu konkrētu kauju tik liels Lāčplēša Kara ordeņa apbalvoto skaits citur nav bijis.” Viens no ordeņa kavalieriem ir arī ģenerālmajora J. Zeibārta vectēvs, kurš kaujā piedalījies esot 19 gadu vecs.
Šodien kaujas pie bijušā Vīķu kroga vieta ir viena no vairākām Brīvības cīņu kauju vietām, kas iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Apkārtne par vēsturisku kaujas vietu noteikta jau pirmās brīvvalsts laikā. 20. gs. 30. gados toreizējam kara ministram, ģenerālim J. Balodim radās doma, ka svarīgāko kauju vietas vajadzētu iezīmēt, kas vairākos punktos īstenots, taču pie bijušā Vīķu kroga ideja līdz 2. Pasaules kara sākumam netika pabeigta. Piemiņas vietu sāka ierīkot 1938. gadā. To veido terases, kas ved augšup uz vietu, kurā bija plānots izvietot piemiņas akmeni, kā arī iestādīta piemiņas birzs ar bērziem kritušajiem karavīriem, bet eglēm – ievainotajiem.
Piemiņas vieta ilgstoši palikusi nekopta, taču nav aizmirsta. Mūsdienās saglabājušās terases, daļa no 1938. gadā stādītajiem bērziem un augšējās terases centrā novietotā astoņstūra pieminekļa pamatne. Plānotā pieminekļa skices, diemžēl, nav izdevies atrast. Iepriekšējos gados Lielās talkas ietvaros vietu centās kopt NBS Apvienotā štāba personāls. 2009. gadā NBS ar Apvienotā štāba personāla ziedojumiem tika uzstādīta atgādne par šo piemiņas vietu, kā arī Pārdaugavas atbrīvošanas shematiska karte. Pēc vairāku Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru pēcteču iniciatīvas Rīgas pašvaldībai kā piemiņas vietas īpašniekam tika rosināts pabeigt piemiņas vietu tā, kā bija sākotnēji iecerēts. Šogad notikušas vairākas piemiņas vietas sakopšanas talkas, piedaloties NBS Apvienotā štāba personālam, kā arī Zemessardzes 1. Rīgas brigādes karavīriem un zemessargiem. Piemiņas vietas pabeigšanas skice apstiprināta gan Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, gan Rīgas Domes Pieminekļu padomē. J. Zeibārts par nākotnes iespējām izsakās pozitīvi: “izveidojusies laba sadarbība ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, Rīgas domi un Rīgas pieminekļu aģentūru. Noteikti jāpiemin savstarpējā sapratne un sadarbība ar Rīgas Domes deputāti Ritu Našenieci, izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājas vietnieci un Rīgas pieminekļu aģentūras vadītāju Gunāru Nāgelu. Iecerei gūts atbalsts arī Rīgas Domes vadībā.”
Ar Brīvības cīņām saistītās kauju vietas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā:
-
Valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta “Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie Batariem”, Nr. 8820
-
Valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta ““Bumbu kalniņš” – Latvijas Atbrīvošanas cīņu vieta”, Nr. 8595
-
Valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta “Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vīķu kroga”, Nr. 8734
-
Valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta “Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām”, Nr. 8731
-
Valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta “Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas vieta un Latvijas armijas karavīru kapi pie Zušu mājām”, Nr. 9201