Jaunumi
Foto

2018.gads bija izcils gads pilskalnu jaunatklāšanā – galvenokārt izmantojot publiski pieejamos aerolazerskannēšnas datus, tika atklāti deviņi jauni, iepriekš nezināmi pilskalni un par jaunu atrasts iepriekš par iznīcināto uzskatītais Atašienes pilskalns. Lielākā daļa no jaunatklātajiem pilskalniem, ieskaitot Atašienes pilskalnu – kopā astoņi, 2018.gadā tika jaunatklāti Latgalē.

2019.gads nāca ar vēl pārsteidzošākiem atklājumiem. Jau 2018./2019.gada ziemā, pētot aerolazerskannēšanas materiālus, tika ieraudzīta virkne vietu (paldies pilskalnu interesentiem, kolēģiem, meklētājiem un novadpētniekiem R. Rozenvaldam, A. Lubānam, M. Maļkevičam, A. Mežulim, V. Mičulim, G. Kalniņam, T. Nigulim, T. Kļaviņam u.c.), kurās varēja būt iepriekš nezināmi pilskalni. Sākot ar 2019.gada agru pavasari, šīs vietas sistemātiski tika un tiek pārbaudītas un pārbaudes nebūt nav noslēgušās. Lai arī ne vienmēr tiek apstiprināts pilskalns, tik un tā rezultāts ir izcils: 2019.gadā līdz šim atklāti 25 iepriekš nezināmi pilskalni, galvenokārt Latvijas austrumu daļā (Latgale -  22, Kurzeme – 1, Vidzeme – 2 jaunatklājumi). Tāds jaunatklāto pilskalnu birums Latgalē nav piedzīvots kopš 1920.gadu Ernesta Brastiņa pilskalnu apzināšanas ekspedīcijām.

Jaunatklātie pilskalni ir visai dažādi. Ir atklāti vairāki lieli cietokšņveida pilskalni, kam noteikti bija nozīme Latvijas senvēsturē. Piemēram, Baltinavas Svātaunes Zvonu kolns, kas ir divu nocietinājumu apvienojums vienotā un sarežģītā sistēmā, varētu tikt sasaistīts ar rakstītajos avotos minētās Abelenes zemes centrālo pilskalnu. Līdzīgi, saistot ar novada centriem, var vērtēt divu citu pilskalnu jaunatklājums netālu no iepriekš labi zināmiem un ievērojamiem pilskalniem Madonas novadā. Latgalē, kur jaunatklājumu ir visvairāk, pat sāk iezīmēties zināmas likumsakarības pilskalnu jaunatklājumos. Piemēram, divi labi nocietināti pilskalni, kas situēti netālu viens no otra uz vienas kalna kaupres (Asūnes Ļutauci, Ciblas Trukšāni). Latgalē tāpat atklāti vairāki kauprē vai atsevišķā kalnā izveidoti atsevišķi pilskalni, kas no abām pusēm nodalīti ar grāvjiem un vaļņiem; tie sānu nogāzēs pārveidojas par terasēm (Skaistas Ļaksi, Kaunatas Piliki I, Pelēču Livmani u.c.). Kā agrākos laikos, tā arī mūsdienās daļa jaunatklāto pilskalnu bijuši attālās vietās, nereti uz kādreizējo pagastu, tagadējo novadu robežām (Zaļesjes Zagorski). Parasti par jaunatklātajiem pilskalniem nav saglabājusies tautas tradīcija (Dagdas Bojāri, pilskalns starp Mākoņkalna Kauguru un Boltū ezeru), kalnam nav sava nosaukuma, vietējie cilvēki, cik jau nu viņu atlicis, nezina, ka kalns ir pilskalns. Tas vairāk vērojams tādās vietās, kur ir dzīvojuši vecticībnieki vai pareizticīgie (Sakstagala Kudļi, Šķeltovas Križovka); domājams, ka vēlākie ienācēji, lai arī ienākšana ir bijusi jau 18. un 19.gs., nav pilskalnu tradīciju pārmantojuši vai arī šī tradīcija ir izbeigusies vēl pirms tam. Jaunatklāto pilskalnu datējums pagaidām nosakāms visai aptuveni, jo lielāko tiesu tie ir bez jaušama kultūrslāņa. Dažos gadījumos tomēr pēc atsevišķām atrastajām lauskām var jaunatklāto pilskalnu aptuveni datēt (Kalniešu Jurāni, Konstantinovas Slabadas Augstais kalns). Visi jaunatklātie pilskalni apauguši mežu un krūmiem, vairākos no tiem ar neseno mežizstrādi ir postīti senie nocietinājumi, vēl citi pilskalni, kas tagad tāpat aizauguši, ir arti un to mākslīgie pārveidojumi ir daļēji nolīdzināti, Stoļerovas Višu pilskalnā jau vēlākos laikos iekārtota kapsēta, tomēr ir arī tādi pilskalni, kas ir saglabājušies un priecē ar savu seno nocietinājumu varenumu vai netraucētību (Pasienes Garaņi, Mākoņkalna Virauda, Kaunatas Piliki II, Mākoņkalna Barauha, Silajāņu Rumpi, Aulejas Vaišļi).

Ja iepriekš Latgalē bija zināmi pāri par simts pilskalnu, tad divu pēdējo gadu jaunatklājumi Latgales zināmo pilskalnu skaitu palielina vismaz par ceturto daļu, un tas liks pārvērtēt iepriekšējās atziņas par Latgales pilskalniem. Tāpat arī kultūras mantojuma institūcijām ir priekšā rūpes par jaunatklāto pilskalnu valstiskās aizsardzības nodrošināšanu.

Teksts un foto: Juris Urtāns, attēlā Stoļerovas višu pilskalna Ziemeļu aprakumi un terases