Kultūras mantojuma sistēmas Eiropas valstīs pēdējo simts gadu laikā ir būtiski attīstījušās. Kultūras mantojuma jēdziena izpratne kļūst plašāka – no ekskluzīvas, neaizskaramas vērtības tas arvien vairāk veidojas par sabiedrības ikdienas dzīves telpas sastāvdaļu. Vide, kurā dzīvojam, nav sastingusi, tajā notiek nemitīgas pārmaiņas. Tāpēc arī kultūras mantojuma saglabāšanai nepieciešama jauna pieeja, panākot plašāku sabiedrības iesaisti, atbildības pārdali un jaunus akcentus. Lai sabiedrības straujās attīstības laikā censtos prognozēt un mudināt nenokavēt nepieciešamās pārmaiņas, kas vistiešāk var ietekmēt kultūras mantojuma saglabāšanas darba kvalitāti un efektivitāti, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde 2018. gada 4. oktobrī rīkoja konferenci “Kultūras mantojuma aizsardzība nākotnei”.
Konferences rīkošanu iedvesmoja Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes 30 darba gadu jubileja, Eiropas Kultūras mantojuma gads, Latvijas valsts simtgade un Latvijas prezidentūra Baltijas jūras valstu padomē. tajā piedalījās bijušais Eiropas Padomes Kultūras, kultūras mantojuma un dabas mantojuma departamenta direktors Hosē Marija Balesters, dr.art, Mursijas universitātes mākslas vēstures profesore, bijusī Eiropas Parlamenta deputāte Kristīna Gutjeresa Kortinesa, uzņēmējs, SIA “Velves nekustamie īpašumi” valdes loceklis Andris Kreislers, Eiropas Arheologu konsīlija prezidents Leonards de Vits, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes eksperti dr.hist., dr.habil.art Juris Urtāns un dr.art. Rūta Kaminska, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, Rīgas Lutera draudzes mācītājs dr. theol. Linards Rozentāls, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs dr. arh. Juris Dambis.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir sagatavojusi konferences “Kultūras mantojuma aizsardzība nākotnei” runu izdevumu, kurā iekļauta arī konferences rezolūcija. Izdevums papīra formātā pieejams Naconālās kultūras mantojuma pārvaldes Klientu apkalpošanas centrā (Rīgā, Pils iela 20).