“Kultūras mantojuma un mūsdienu arhitektūras attiecības ir viena no tēmām, kuru Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde vienmēr ir turējusi uzmanības centrā,” teikts konferences “Mūsdienu arhitektūras vieta kultūras mantojuma saglabāšanā” izdevuma ievadā.
Tēma ir būtiska kā kultūras pieminekļu sargiem, tā pieminekļu īpašniekiem, jo kaut gan bieži dzirdams mīts, ka kultūras pieminekļos vai to tuvumā “neko nedrīkst mainīt”, daudzi kultūras pieminekļu īpašnieki savos īpašumos rīkojas uzlabojot savus dzīves apstākļus. Statistika liecina, ka 2024. gadā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) Arhitektūras un mākslas daļa Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) izvērtēja 4110 būvniecības dokumentācijas iesniegumus, kas ir par 24 % vairāk salīdzinot ar 2023. gadu. Tāpat pērn veikti 59 elektroniski būvniecības dokumentācijas saskaņojumi ārpus BIS, izsniegtas 1766 darbu veikšanas atļaujas, 285 īpašās prasības (nosacījumi) būvprojektēšanai. Raugoties šī gada tendencēs, 2025. gada janvārī NKMP iesniegtas saskaņošanai jau 528 būvniecības ieceres, savukārt 2024. gada janvārī – 390, kas iezīmē 35 % palielinājumu.
Jautājumi, kas nonāk pie NKMP Arhitektūras un mākslas daļas speciālistiem, ir visdažādākie. Tās var būt gan vērienīgas rekonstrukcijas vai pārbūves, gan vienkāršoti fasādes atjaunošanas projekti, nepieciešamība mainīt logus, pārplānot dzīvojamās telpas, izbūvēt bēniņu stāvu vai pagrabstāvu. Tāpat izskatīti tiek infrastruktūras pārbūves darbi, ēku siltināšana, lifta iebūvēšana, vides pielāgošana cilvēkiem ar funkcionālajiem traucējumiem vai, piemēram, saules paneļu novietošana uz vēsturisko ēku jumtiem.
Ikdienas darbā NKMP aicina klientus neuztvert kultūras mantojumu kā apgrūtinājumu, bet gan kā iespēju. No pagātnes saņemtās vērtības ir resurss, kas izmantojams cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanai. Ir būtiski apzināties katra objekta saglabājamās vērtības, kas nosaka objekta unikalitāti un primāri tās saglabāt, veicot nepieciešamos pasākumus ar atbilstošām metodēm un paņēmieniem. Vienlaikus jāuzsver, ka kultūras piemineklis nav muzeja eksponāts un tā saglabāšana ir cieši saistīta ar saturisko piepildījumu un izmantošanu. Balstoties uz katras konkrētas kultūrvēsturiskas ēkas individuālajām vērtībām un situāciju, kā arī funkciju, pieredzējuša speciālista vadībā iespējams izstrādāt kvalitatīvu būvprojektu, kas atbilst gan kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām, gan mūsdienu dzīves kvalitātes nodrošināšanai. Nereti NKMP speciālisti sastopas ar klientu vēlmi rast standarta atbildes nestandarta jautājumos, taču kultūras mantojuma aizsardzības darbā katrs objekts prasa individuālu pieeju. Jautājumi par to, ko drīkst un kā drīkst darīt kultūrvēsturiskās ēkās, tiek pastāvīgi risināti, raugoties uz veiksmīgiem piemēriem Latvijā, labāko starptautisko praksi un rīkojot diskusijas. Lēmumu pieņemšanā NKMP balstās plašā normatīvo aktu regulējumā, tai skaitā arī starptautiskajās konvencijās un hartās, plašā profesionālajā pieredzē un iestādē gadu gaitā ievāktajos datos. Tajā pašā laikā ir būtiski atcerēties, ka daudz kas atkarīgs no īpašnieka finansiālajām iespējām un vēlmes īpašumu sakārtot.
Ar tēmām par vides pieejamības nodrošināšanu kultūras pieminekļos, saules paneļu uzstādīšanu vai liftu iebūvēšanu vēsturiskās ēkās, kā arī citiem jautājumiem aicinām iepazīties NKMP oficiālajā tīmekļvientē: Konferenču, semināru un diskusiju dokumenti | Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde