Kultūras pieminekļu apzināšana, uzskaite un kontrole ir viens no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes darbības pamatvirzieniem. Kārtējā Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas sēde notika 2022.g. 30. septembrī.
Atbildot uz Skultes luterāņu draudzes iesniegumu, komisija izvērtēja un atbalstīja ierosinājumu iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā Skultes luterāņu baznīcas ērģeles ar prospektu.
Viena no instrumenta pamatvērtībām - ērģeles darinājuši divi meistari. Sākotnēji 1857.g. tās būvējis tobrīd ievērojamākais ērģeļmeistars Rīgā – Augusts Martins, kuram par godu nosaukta Ērģeļu iela Āgenskalnā, blakus agrākajai meistara darbnīcai. 1904.g. instrumentu pārbūvējis Jānis Bētiņš, pazīstams kā I, II un III Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku virsdriģents. Ērģeles Skultes luterāņu baznīcā zināmas kā pēdējais mūsdienās saglabātais J. Bētiņa būvētais instruments, savukārt no A. Martina radītajām ērģelēm saglabājusies vien aptuveni trešā daļa.
Atspoguļodamas abu meistaru darbu, Skultes baznīcas ērģeles raksturo izplatīto ērģeļu pārbūves tradīciju atbilstoši laikmeta tehnoloģiju attīstībai. Speciālisti kā saglabājamās vērtības izceļ oriģinālo materiālu un izpildījuma tehniku, vēsturisko kontekstu, instrumenta formu, struktūru, uzbūvi, konstrukciju, darbības mehānismu, virsmas apdari, vēsturiskos uzslāņojumus, izpildījuma amatniecisko kvalitāti un vizuālo informāciju.
Uz instrumenta apbūves sānu durtiņu iekšpuses fragmentāri saglabājies Augusta Martina paraksts ar būves gadu un opusu. No koka un metāla veidotās ērģeles, kā tradicionāli ierasts, atrodas luktā, tās ir 310cm augstas, 550cm dziļas un to platums, kopā ar prospektu ir 345cm. Tām ir 3 stabuļu logi, 14 reģistri un divi manuāļi ar pedāli. Pēdējo reizi pirms II Pasaules kara ērģeles remontētas 1925.g., darbu veicēji Martina-Kolbes ērģeļbūves firma, bet 1989.g. instruments ticis izdemolēts. 1991.g. ērģeļu remontu iespējamo resursu robežās veicis I. Lāms. Pašlaik to saglabātības stāvoklis vērtējams kā apmierinošs, taču nepieciešams veikt restaurācijas darbus, maksimāli saglabājot instrumenta oriģinālsubstanci. Instruments iekļaušanai virzīts kā valsts nozīmes mākslas piemineklis, savukārt Skultes luterāņu baznīca, kas celta 18.gs. vidū, jau atrodama Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Materiāls sagatavots izmantojot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas sniegto informāciju