Reaģējot uz ažiotāžu sabiedrībā, NKMP veikusi Tērbatas ielas apsekošanu un ir konstatējusi satiksmi norobežojošu elementu nesaskaņotu izvietošanu, tos ieurbjot vēsturiskā bruģa segumā.
Tērbatas iela ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr. 7442) un UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta Nr. 852 “Rīgas vēsturiskais centrs” daļa. Tās vēsturiskais iesegums ir ar likumu aizsargāta kultūrvēsturiska vērtība, kuras pārveidošana pieļaujama, ja tā veikšana ir vienīgais veids, kā nodrošināt pilsētas attīstību, un ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas kultūrvēsturiskā vērtība.
Respektējot velosipēdistu brīvu pārvietošanos un sabiedrībai ērtākas vides organizāciju, šajā gadījumā Pārvaldes ieskatā negatīvo blakņu ir vairāk kā ieguvumu. Pārvalde negatīvi vērtē un neatbalsta Rīgas vēsturiskajā centrā īstenotos nepārdomātos satiksmi norobežojošo elementu izvietošanas risinājumus, kas šobrīd būtiski ietekmē un bojā Rīgas vēsturiskā centra pilsētvides tēlu.
Pārvalde atbalsta pašvaldības centienus veidot kvalitatīvu, sabiedrībai ērtu un drošu pilsētvidi, aicinot respektēt, izmantot cilvēku labā un nebojāt unikālās kultūrvēsturiskās vērtības, kas piemīt Rīgas vēsturiskajam centram, satiksmes organizāciju pilsētā risinot kvalitatīvā kultūrvēsturiskās vides un mūsdienu dizaina dialogā, kas telpiskajā vidē rada pievienoto vērtību.
Pārvalde lūdz Rīgas domes Satiksmes departamentu meklēt citus, vēsturisko pilsētvidi un cilvēka dzīves kvalitāti uzlabojošus satiksmes mierināšanas risinājumus un Pārvaldei saskaņošanai iesniegt konceptuālu redzējumu par satiksmes drošības risinājumiem un to ietekmi uz Rīgas vēsturiskā centra kultūrvēsturiskajām vērtībām.
Atbalstot pārdomātu velo satiksmes attīstību, NKMP norāda uz deviņus gadus veciem principiem, kas skar šīs jomas saskari ar kultūrvēsturisko mantojumu:
- Kultūrvēsturiskā vide - pilsētu vēsturiskie centri, pilis muižas, parki un citas nozīmīgas publiskās ārtelpu teritorijas bieži cieš no autotransporta negatīvās ietekmes. Autotransporta kustība un novietošana bieži traucē kājāmgājēju ērtību, kultūrvēsturisko vērtību vizuālo uztveri un vēsturisko būvju fizisko saglabātību. Tas ir profesionālu plānotāju, arhitektu un politiķu aktuāli risināms jautājums. Velotransports dod šobrīd vēl nenovērtētas iespējas.
- Velotransports ir viens no senākajiem pārvietošanās līdzekļiem - ekoloģiski draudzīgs, demokrātisks, veselību veicinošs, gabarītos neliels, lietošanā ērts un ar minimālām izmaksām.
- Velotransporta lietošanas specifika/ īpatnības prasa pietiekoši drošu brauktuvi, ērtu un drošu velosipēdu novietni pēc iespējas tuvāk sasniedzamam objektam.
- Velotransports ar savu klātbūtni nevis traucē, bet papildina kultūrvēsturiskās vides tēlu un vērtību uztveri.
- Velotransporta lietošanas veicināšanai nepieciešams radīt papildus iespējas. Īpaši svarīgas ir velosipēdu novietnes. Tās nepieciešamas ērtas no izvietojuma un lietošanas viedokļa, estētiski augstvērtīgas, izmaksās saprātīgas. Būtiski, lai to uzstādīšana un dokumentācijas kārtošana būtu pietiekoši vienkārša.
- Kultūrvēsturiskā vidē jācenšas radīt gan tradicionālus, gan arī netradicionālus, bet vidē iederīgus velosipēdu novietošanas risinājumus.
- Valsts un pašvaldību institūcijām, sadarbojoties ar sabiedriskām profesionālām organizācijām, jāizprot un vairāk jāveicina velotransporta lietošana kultūrvēsturiskā vidē.
- Rīgas vēsturiskā centra vietās, kur publiskās ārtelpas gājējiem paredzētajā zonā nav ērta velo novietņu izvietošanas iespēja, izvietot bezmaksas velo novietnes atsevišķās autotransportam paredzētās stāvvietās. Aicināt Rīgas domi rast iespēju šādus risinājumus atbalstīt.
- Arvien vairāk jārisina tiesiskas, korektas un cienošas kājāmgājēju, velosipēdistu, motobraucēju un autovadītāju savstarpējās attiecības.