Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) ir Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta turētāja un veidotāja. Saraksts, kurā pašlaik ir 8948 kultūras pieminekļi, ir ne tikai Latvijas kultūras mantojuma bagātības apliecinājums, bet arī aktīvs darba dokuments. 
NKMP veido 12 struktūrvienības, katra ar savu konkrētu uzdevumu loku. Piecas no tām – reģionālās nodaļas. Rīgas, Zemgales, Kurzemes, Vidzemes un Latgales reģionālo nodaļu uzdevumu sarakstā galvenais pienākums ir kultūras pieminekļu saglabātības stāvokļa uzraudzība un kontrole. Kā par darbu stāsta Kurzemes reģionālās nodaļas vadītāja Elīna Orna: “Kultūras pieminekļu saglabātības stāvokļa kontrole – apsekošana, ir galvenais, bet ne vienīgais, reģionālo nodaļu pienākums. Reģionālās nodaļas veic arī īpašnieku konsultēšanu kultūras mantojuma aizsardzības jautājumos, pieņem lēmumus administratīvo pārkāpumu procesos, sniedz atzinumus par paveikto darbu atbilstību NKMP izsniegtajām atļaujām, izdod norādījumus par kultūras pieminekļa saglabāšanu un uzturēšanu, izskata pieteikumus NKMP Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmā un Sakrālā mantojuma saglabāšanas programmā, kā arī ik gadu izvirza Eiropas kultūras mantojuma dienās izceļamos objektus, atbilstoši izvirzītajai tēmai.”
Darbi tiek veikti visdažādākajos laikapstākļos, gan kāpjot augstākajos torņos, gan brienot pa meža brikšņiem, gadā apmeklējot līdz 3000 objektu. Ik katrs no 8948 kultūras pieminekļiem ir jāapseko reizi 3-5 gados, vai pēc nepieciešamības – reaģējot uz iesniegumiem un iepriekš neparedzamiem apstākļiem. Viens no sarežģītāk sasniedzamajiem objektiem Kurzemē ir Kolkas bāka, par 2022. gadā veikto apsekošanu stāsta E. Orna: "Uz bāku inspektoriem bija jādodas plkst. 6.00 no rīta. Apsekošanu nodrošināja “LVR Flote” speciālisti, kas, sekojot līdzi vēja prognozēm, noteica apsekošanas laiku, kad būtu droši nokļūt līdz bākas kompleksam. Kolkas bākas komplekss, valsts nozīmes industriālais piemineklis, kas izvietots uz mākslīgi veidotas salas Baltijas jūrā, atrodas apmēram 5 km no krasta." Apsekošanas laikā tiek pārbaudīts kultūras pieminekļa saglabātības stāvoklis, sniegtas konsultācijas īpašniekiem par objekta saglabāšanas jautājumiem, kā arī veidots apraksts un veikta fotofiksācija, kas pēcāk tiek augšupielādēti NKMP reģistrā.
2022. gadā reģionālās nodaļas veica 2971 apsekojumu, apmeklējot vidēji vairāk nekā 200 objektu mēnesī. 2023. gadu uzsākot reģionālajās nodaļās kopā bija nodarbināti 25 darbinieki. Pamatojoties uz apsekošanu laikā konstatēto, reģionālās nodaļas 2022. gadā sagatavojušas kopumā 4093 nosūtāmos dokumentus, organizējušas sarunas ar īpašniekiem, pašvaldībām un veikušas plašus informēšanas darbus.
Pagājušais gads izceļams arī ar lielu jaunatklāto pilskalnu skaitu – kopumā 73, no kuriem 51 atrodas Latgales reģionā. Pieredzē, sazinoties ar jaunatklāto kultūras vērtību īpašniekiem, dalās Latgales reģionālās nodaļas inspektore Evita Princova: "Gandrīz visos gadījumos jaunatklāto pilskalnu īpašnieki bija ieinteresēti saglabāt arheoloģiskās vērtības savā īpašumā un ar interesi iepazinās ar atrašanās vietu dabā, iepazīstot pilskalna ārējo veidolu." Dažiem īpašniekiem attieksme sākotnēji bijusi noraidoša, taču, kā stāsta E. Princova: "uz vietas kopā izstaigājot pilskalna teritoriju, pievēršot uzmanību tā reljefa īpatnībām, uzklausot mūsu stāstījumu par pilskalniem, arheoloģisko mantojumu un tā saglabāšanas nozīmīgumu, īpašnieki attieksmi mainīja. Pat sākotnēji visskeptiskāk noskaņotais saimnieks nu ir ieinteresēts mantojuma saglabāšanā, neskaidrību gadījumā sazinās ar mums telefoniski, un seko informācijas sistēmā “Mantojums”, kad viņam piederošais pilskalns ar apmetni parādīsies sarakstā." Daudzi no Latvijas pilskalniem atrodas A/S "Latvijas valsts meži" (LVM) teritorijā un Latgales reģionā ar LVM izveidojusies ļoti laba sadarbība. "Pārstāvji paši reizēm sazinās, lūdz paskatīties viņu atsūtītos materiālus, lai pārliecinātos vai viņu konstatētā vieta varētu būt ar arheoloģisko nozīmi, vai plānotās mežizstrādes veids tur būtu pieļaujams. Pirms mežizstrādes darbu plānošanas kultūras pieminekļu teritorijās vienmēr aicina mūs kopā apskatīt vietu dabā, tādējādi precizējot cirsmas un treilējamos ceļus, kokmateriālu krautuves vietas, lai arheoloģiskajām vērtībām netiktu radīti bojājumi," stāsta E. Princova.
2022. gads reģionālajām nodaļām radīja papildus darba slogu, jo, saistībā ar likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” pieņemšanu, lai arī atbilstīgie objekti neatradās Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, tieši NKMP reģionālo nodaļu darbinieki devās demontējamo pieminekļu meklējumos visā valsts teritorijā, mazāk nekā nedēļas laikā atrodot kopumā 162 objektus. Par pieredzi objektu meklēšanā stāsta NKMP Vidzemes reģionālās nodaļas inspektore Sarmīte Dundure: "Atrast un fiksēt okupācijas laiku slavinošos pieminekļus bija izaicinoši no dažādiem skatu punktiem. Atšķirībā no Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem objektiem, par lielāko daļu okupāciju slavinošiem pieminekļiem publiskajā telpā bija maz informācijas - tie bieži bija mežos vai ieauguši krūmos, nekopti un grūti atrodami. Papildus, darba izpildei tika atvēlēts ļoti neliels laika sprīdis, bet Vidzemes reģions ir liels un mūsu nodaļas rīcībā ir viens dienesta auto. Jāatzīst, daži no kolēģiem šim darbam veltīja arī brīvdienas, veicot apsekošanu ar personīgajiem auto."
2022. gads tika noslēgts ar Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta izteikšanu jaunā redakcijā. Izmaiņu rezultātā iepriekš esošās valsts un vietējās nozīmes vērtību grupas papildinātas ar trešo – reģiona nozīmes vērtības grupu. Kultūras pieminekļus vērtības grupās iedala atbilstoši to vēsturiskajai, zinātniskajai, mākslinieciskajai vai citādai kultūras vērtībai, izvērtējot to unikalitāti un nozīmi teritoriālā mērogā. Pēc paveiktās pieminekļu saraksta pārskatīšanas gada beigās no 8941 kultūras pieminekļa visvairāk – 3978 – bija valsts nozīmes, 2293 reģiona nozīmes, bet 1570 – vietējas nozīmes.
Ar 2023. gadu spēkā stājušās būtiskas izmaiņas – vietējas nozīmes kultūras pieminekļu uzraudzība tikusi nodota pašvaldībām, taču NKMP reģionālās nodaļas nepieciešamības gadījumā turpinās konsultēt pašvaldības par tām saistošajiem jautājumiem kultūras pieminekļu aizsardzībā.
Informāciju sagatavoja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde