Kultūras pieminekļu apzināšana, uzskaite un kontrole ir viens no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes darbības pamatvirzieniem. 2022.g. 9. septembrī notika kārtējā Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas sēde, kurā pieņemts lēmums par vairāku objektu atbilstību kultūras pieminekļa statusam.
Savrupnams, koncertdārzs, vitrāžas, gleznas, biktssols, krucifikss, ievērojama mākslinieka dzīves un darba vieta, kā arī pulksteņu istaba – Latvijas kultūrtelpu raksturojoši pieminekļi, kas pārstāv arhitektūras, mākslas, vēsturisku notikumu vietu un industriālā mantojuma pieminekļu grupas – atzīti kā iekļaujami Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Par reģiona nozīmes kultūras pieminekli, vēsturisku notikumu vietu, atzīts Koncertdārzs “Pūt, vējiņi” Liepājā. Vieta saistīta ar spilgtām lappusēm ne vien Liepājas, bet arī visas Latvijas mūzikas vēsturē, 1967.g. tā teritorijā noticis pazīstamais festivāls “Liepājas Dzintars”. Dārza teritorijā izvietota apļa metāla guļplāksne ar festivāla “Liepājas Dzintars” emblēmu un grupas “Līvi” dalībniekiem par godu tapušais vides objekts “Spoku koks”. Gar celiņa malu līdz Miķeļa Valtera ielai atrodas vides objekti ar grupu nosaukumiem un ievērojamāko dalībnieku vārdiem un plaukstu nospiedumiem.
Savrupnams Kapseļu ielā 9, Rīgā, Āgenskalnā virzīts iekļaušanai kā vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Savrupnams, pateicoties gruntsgabala izteiktajam reljefam un ēkas novietojumam, izceļas ielas apbūves kontekstā un kļuvis par Pārdaugavas videi raksturīgu vietzīmi. Kapseļu ielas vēsturiskajai apbūvei piemīt izcilas arhitektūras kvalitātes un vienota pilsētbūvniecības ansambļa pazīmes. Aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā līdz šim iekļautas astoņas Kapseļu ielas ēkas kā vietējās, reģionālās un valsts nozīmes pieminekļi. Nams Kapseļu ielā 9 celts 1935.g. funkcionālisma un neoklasicisma formās. Saglabājies nama oriģinālais plānojums, arhitektoniskais veidols, fasāžu kompozīcija, apdare, plānojums, koka kāpnes un citas būvdetaļas, būvgaldniecības izstrādājumi un būvkonstrukcijas. Izceļams, ka objekta oriģinālā substance praktiski saglabājusies pilnā apjomā.
Oriģināli, laikmetu raksturojošā tehnoloģijā veidoti mākslas priekšmeti ir Pasienes baznīcas biktssols, Bornsmindes muižas ģerboņu vitrāža un Lomošu ciema krucifikss. Pasienes baznīcas iekārtai piederošais biktssols, virzīts kā valsts nozīmes mākslas piemineklis, raksturojams kā izcils 18.gs. vēlā baroka meistaru mēbeļgaldniecības paraugs Latgales baznīcu mākslas kontekstā. Kā valsts nozīmes piemineklis tiek virzīts arī Lomošu ciema krucifikss, datēts ar 19.gs. sākumu. Tas atzīstams kā mākslinieciski pārliecinoši veidots sakrālās koktēlniecības paraugs, kas raksturo Kristus atveidojumu noteiktu ikonogrāfisku tipu tradīciju izplatību Latgales sakrālajā mākslā. Ciemu un ceļmalu krucifiksi atspoguļo Latgalei raksturīgu sakrālās mākslas mantojumu, profesionālās un amatnieciskās ievirzes mijiedarbību. Bornsmindes muižas ģerboņu vitrāžas, kas vairs neatrodas oriģinālajā vietā un, diemžēl, saglabājušās daļēji, sākotnējā veidolā nav atjaunojamas, taču tās ir nozīmīgas kā rets ģerboņa vitrāžas paraugs Zemgales mantojuma kontekstā. Vitrāžas ir datētas ar 19.gs. beigām, 20.gs. sākumu, veidotas neogotikas stilā. Iekļaušanai Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā virzītas kā reģiona nozīmes mākslas piemineklis. Mākslas nozarē, kā vietējās nozīmes piemineklis, iekļaušanai sarakstā virzītas divas gleznas no Romas katoļu baznīcai Latgalē piederīgā cikla “Krusta ceļš”. 19.gs. gleznas raksturo amatniecības un akadēmiskās mākslas mijiedarbību Latgales baznīcu mākslas kontekstā.
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā retāk pārstāvētajai industriālā mantojuma nozares grupai, kā valsts nozīmes industriāls piemineklis virzīts unikāls objekts - Latvijas Universitātes Astronomijas observatorijas Laika dienesta “Pulksteņu istaba”. Šajā telpā vēl pirms Pirmā pasaules kara darbojās Rīgas Politehniskā institūta Laika dienests. 1922.g. rudenī oficiāli izveidota LU Astronomiskā observatorija un sākās pulksteņu klāsta papildināšana. Tika iegādātas slēgtāfeles, akumulatori un samontēti elektriskie vadi. Dienestā sākās zinātniski pētnieciskais darbs – precīzā laika noteikšana pēc zvaigžņu novērojumiem. LU Laika dienesta iegūtie precīzā laika signāli tika sūtīti uz telefona centrāli, pastu, telegrāfu, Latvijas radiofonu pārraidei ēterā līdz pat 1973. gadam.
Par valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietu atzīta arī Gleznotāja Jaņa Rozentāla dzīves un darba vieta (1900-1901) Saldū. No 1958.g. J. Rozentāla darbnīcas ēkā darbojas muzejs.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde