Turaidas pils aka ir unikāls 16. gs. sākuma objekts – visdziļākā izpētītā koka aka Latvijas viduslaiku pilīs. Visā Latvijas teritorijā tikai astoņās viduslaiku pilīs konstatēta precīza akas atrašanās vieta, savukārt tikai trīs no atrastajām - Cēsu Riekstu kalnā, Mārtiņsalā un Turaidā, attīrītas un izpētītas līdz to sākotnējai pamatnei.
Turaidas pilskalns un viduslaiku pils ir kultūras piemineklis ar valsts aizsardzības Nr. 2147. Pils akai 2021.gada vasarā tika veikta atkārtota izpēte, papildinot 1991. gadā apkopotos materiālus. Veicot radioaktīvā oglekļa C14 analīzi koka grodu vecuma noteikšanai, tika secināts, ka akas grodi izbūvēti ap 16. gs. pirmo pusi.
Iespējams, aka veidota, padziļinot un rekonstruējot kādas senākas, varbūt pat Gaujas lībiešu 11.-13. gs. koka pils akas vietu, tomēr vēsturiskos materiālos par pils aku samērā plašas liecības parādās tikai 18. gs. Turaidas draudzē par mācītāju no 1770. līdz 1818. gadam kalpoja Johans Justins Lopenove, kura piezīmēs lasāms: ”(..) senāk [pils pagalmā] atradās ļoti dziļa aka, kur vienmēr vairumā bija avota ūdens. Aka ir aizbērta krievu valdīšanas sākumā, jo kādā tumšā vakarā tur iekritis cilvēks un noslīcis”. Arheologs E. Jemeļjanovs min, ka aka aizbērta pēc 1773. gada, kad atklāta Turaidas jaunā kapsēta, jo zināms, ka noslīkušais cilvēks tajā apglabāts.
Bedres izmērs liecina, ka aku jau sākotnēji bija plānots rakt lielā dziļumā. Veicot koksnes sastāva analīzes, secināts, ka grodi veidoti no priedes. Akas grodi iekšpusē tēsti, viens no tiem ap 5 m dziļumā notīts ar bērza tāsīm. Domājams, tur visintensīvāk ieplūda ūdens.
Akas virszemes daļas rekonstrukcija izstrādāta, meklējot analogus un konsultējoties ar arheoloģijas speciālistiem. Izvērtējot esošo tehnisko stāvokli un izpētes materiālus, tika izstrādāts akas restaurācijas un rekonstrukcijas projekts. Darbu laikā tika nomainīti bojātie grodi (zemākos slāņos saglabājušies sākotnējie, 15. gs. sākuma baļķi). Aka veidota guļbūves tehnikā no dažāda izmēra guļbaļķiem, koka statņi balsta no koka dēlīšiem veidotu divslīpju jumtu. Virsmas apstrādei izmantota priežu darva. Tāpat izgatavoti divi ar kaltu dzelzi stīpoti koka spaiņi.
Projekta “Turaidas muzejrezervāta pils vēsturiskās akas atjaunošana” autori ir SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” (Arhitekts Arturs Lapiņš) “. Izpētē piedalījās SIA "Alpu jumti " indistriālie alpīnisti Ilmārs Kampe un Kaspars Platmalnieks. Darbu izpildītājs - SIA “ RERE MEISTARI” (darbu vadītājs Andris Sausiņš) un SIA “Warss+” (darbu vadītājs Matīss Markovskis).