Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde aicina vērst uzmanību!
Pēdējā laikā masu medijos un sociālajos tīklos ir izskanējusi informācija par “Rīgas porcelāna” iztirgošanas bumu, kas saistīts, ar kopš šīs vasaras, “Rīgas porcelāna rūpnīcas” servīžu cenu daudzkārtēju pieaugumu Igaunijā, un palielinātu interesi par šiem izstrādājumiem arī Somijā un Krievijā.
Tāpēc NKMP atgādina, ka Latvijā ražotam porcelānam, tajā skaitā, rūpnīcās ražoto masveida porcelāna produkcijai, kas tapusi vairāk nekā pirms 50 gadiem, ir jāsaņem izvešanas atļauja Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē. Arī tādas lietas kā ikdienā un svētkos lietojamie trauki, ir mūsu kopējais kultūras mantojums.
Rīgas Porcelāna muzeja speciālisti iesaka: lai pārliecinātos par savā īpašumā esošo servīžu un citu porcelāna priekšmetu vecumu, vislabāk ir vadīties pēc ražotnes zīmes priekšmeta pamatnē. Tā ļauj noteikt gan aptuveno laiku, gan ražotni, kurā priekšmets izgatavots. Muzeja speciālisti piedāvā arī informatīvas konsultācijas, kā arī aicina izmantot patstāvīgai izziņai muzeja pamatekspozīciju un meklēt informāciju muzeju publikācijās, piemēram:
- Monogrāfija-darbu katalogs “Industriālais romantisms. Beatrises Kārkliņas porcelāns”. 2017. (latviski, krieviski, angliski)
- Katalogs “Rīgas Porcelāns. Sīkplastika. 20. gadsimta 50.-90. gadi”. 2013. (latviski, krieviski, angliski)
- Konstants Z., Poluikēviča T. Rīgas Porcelāns un fajanss. – Rīga: Zinātne, 1984.
- Konstants Z. Latviešu padomju porcelāna māksla // Latviešu tēlotāja māksla / sast. S. Cielava. – Rīga: Liesma, 1983. – 45.-80. lpp. u.c.
Plašāka informācija par juridiskajiem aspektiem saistībā ar kultūras priekšmetu izvešanu no Latvijas
Attēlā: Tējas servīze “Viola” (dekors: “poļu”)
Formas autors Levons Agadžanjans; Dekora autore Tamāra Meija-Bukovska
Rīgas Porcelāna un fajansa fabrika. 1964-1967; Rīgas Porcelāna muzeja krājums
Foto – Gvido Kajons