Uzsākta pieteikumu izvērtēšana Sakrālā mantojuma programmā – no konfesijām saņemti iesniegumi par 52 dievnamu glābšanas un restaurācijas darbiem par gandrīz 5 miljoniem eiro. 2022. gada budžetā šim mērķim ir atvēlēts 1 miljons eiro.
Programma darbojas kopš 2019. gada. Finansējumam šogad pieteikušās Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca, Romas Katoļu baznīca, Latvijas Pareizticīgo sinode un Vecticībnieku draudzes, kas pieteikumus iesniedz centralizēti.
2021. gada programmas finansējums
2021. gadā tika piešķirts 29 sakrālā mantojuma objektiem. Celtniecības materiālu, transporta, loģistikas cenu kāpums, kā arī darbaspēka izmaksu pieaugums un cilvēkresursu trūkums ievērojami apgrūtināja procesu, taču vairums darbu tika pabeigti un noslēgtie līgumi izpildīti laikā. Augsto izmaksu dēļ bija objekti, kam jāreducē veikto darbu apjoms, bet citiem līgumi darbu veikšanai ir pagarināti. Lielākās izmaksas un cenu kāpums skāra jumtu remontus, kas sakrālās būves saglabāšanai ir īpaši svarīgi – tieši tam lielākos piešķīrumus izlietojusi luterāņu konfesija. Kuldīgas Svētās Annas baznīcai: 149 718 eiro, Liepājas Lutera baznīcai: 110 391 eiro, Alūksnes baznīcai: 69 987 eiro.
Katoļu baznīca par lielāko summu glābusi Rīgas Svētā Franciska sānu joma jumtu: 80 000 eiro, Liepājas Svētā Jāzepa baznīcas rietumu fasādes logus: 25 000 eiro un veikusi iekštelpu remontu Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā par 17 037 eiro.
Pareizticīgo sinode prioritāti devusi objektiem ārpus Rīgas un ar mazām draudzēm. Lielākais piešķīrums izlietots Vīksnas Svētā kņaza Vladimira baznīcas atjaunošanai Balvu rajonā: 100 000 eiro, Ežu (Māļu) baznīcas jumta glābšanas turpinājumam: 50 000 eiro un Svēto Pētera un Pāvila Ķemeru baznīcas fasāžu remontam: 19 994 eiro. Vecticībnieki atbalstu lūguši un saņēmuši tikai diviem objektiem nelielu darbu veikšanai – Ismeru lūgšanas nams: 7500 eiro, Kampišķu: 3700 eiro.
2022. gada programmas finansējums
2022. gada finansējuma konkursā konfesiju pieteikumi sadalās sekojoši: Latviešu evaņģēliski luteriskā baznīca pieteikusi 33 objektus par 3 726 949 eiro, no kuriem 4 dārgākie ir jumti – Kuldīgas Svētās Annas baznīcai (453 035 eiro), Alūksnes (278 764 eiro), Vānes (278 764 eiro) un Liepājas Lutera (133 272 eiro).
Romas Katoļu baznīca pieteikusi 14 objektus par 753 837 eiro. Arī te dārgākais ir Sv. Franciska katedrāles jumts (192 996 eiro) un Varakļānu baznīcas torņa atjaunošana (104 005 eiro), bet prioritāšu secībā priekšroka dota mazākiem projektiem: Saveļinku kapličas jumtam (51 065 eiro), Bukmuižas fasāžu remontam (28 077 eiro) un Pušas baznīcas logu restaurācijas pabeigšanai (5 652 eiro).
Latvijas Pareizticīgo sinode pieteikusi 10 objektus par 407 845 eiro. Arī šeit dārgākie projekti ir kupola seguma maiņa Rīgas Sv. Trīsvienības - Dievmātes atdusas baznīcai par 100 000 eiro un Ežu (Māļu) jumta maiņas darbu turpināšanai – 86 919 eiro. Prioritārajā secībā pirmā ir Daugavpils Svētā Borisa un Gļeba baznīcas fasāžu atjaunošana par 35 209 eiro.
Vecticībnieku draudzes tradicionāli pieteikušas mazāko objektu skaitu par pieticīgākajām summām – tie ir 4 objekti par 38 629 eiro. Dārgākais projekts ir Foļvarkas (Foļvarovkas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nama jumta demontāžas u.c. darbi par 21 822 eiro, bet mazākais pieteikums ir par Rēzeknes lūgšanu nama zvanu torņa logu restaurāciju par 1229 eiro.
Saskaņā ar likumu pieteikumus izvērtēs Sakrālā mantojuma komisija, kurā ir pa vienam pārstāvim no katras iesniedzēju konfesijas, viens pārstāvis no Kultūras ministrijas un trīs pārstāvji no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes. Lēmumu pieņemšanas gaitā var tikt mainīta konfesiju izvirzītā prioritārā secība, kā arī reducēts pieprasītais finansējums. Plānots, ka lēmumi tiks pieņemti līdz 1. martam.