Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā pašlaik ir divdesmit deviņi industriālā mantojuma objekti. Viens no tiem – Šlīteres bākas tornis, kas Pieminekļu sarakstā iekļauts kopš 2018.g. un šodien uzskatāms par otru vecāko saglabājušos navigācijas būvi Latvijā. Pašlaik tornī noris atjaunošanas darbi, objektu janvārī apsekojuši Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kurzemes reģionālās nodaļas inspektori un pārliecinājušies, ka tie norit atbilstoši NKMP saskaņotajam.
Bāka celta 1849.g., par ko liecina sienā iemūrēts akmens, un tā kalpoja gan meža ugunsgrēku novērošanai, gan kā dienas orientieris kuģiem, kas devās caur Irbes šaurumu. Pēc Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes speciālistu atzinuma, torņa būvapjomā, konstrukcijā un veidolā ietverta Kurzemes reģionam unikāla mežu novērošanas un bākas funkciju simbioze. Papildus vērtība ir objekta novietojums kultūrvēsturiskajā ainavā un Šlīteres dabas rezervātā – bāka atrodas Šlīteres Zilo kalnu kraujas malā, 5.3 km attālumā no jūras, bet vēl 19.gs. sākumā jūrniekiem par orientieri kalpojuši tur augušie milzīgie koki. Piecus stāvus augstās, apaļās ēkas mūris no abām pusēm apmests, bet pamati veidoti no laukakmeņu mūra, bākas tornim ir stilistiski interesants, viduslaiku romānikas arhitektoniskais veidols. Torni sedz lēzens koka konstrukciju jumts ar skārda iesegumu, virs kura atrodas astoņstūra stiklota telpa, kuras centrā agrāk atradies bākas lukturis. Bākuguns Šlīteres bākā dega no 1961. gada līdz 1999. gadam. Luktura telpas sienām ir tērauda profila karkass, kas augšdaļā stiklots, bet apakšdaļā siltināts ar koka dēļu apdari no iekšpuses un skārda lokšņu apšuvumu ārpusē. Torņa stāvi ir dažādu augstumu, kāpnes starp visiem stāviem būvētas no koka brusām un dēļiem ar masīvām koka margām. Ailas bākas ieejas durvīm un logiem visos piecos stāvos izmūrētas ar pusapļa formas augšdaļu. Sākotnēji ailās bijuši iebūvēti to formai atbilstošas durvis un logi, taču, visticamāk 1961.g. pārbūvēs, ailu aizpildījums nomainīts uz taisnstūra formas tipveida ārdurvju bloka un logu vērtnēm ar mazākiem izmēriem, durvju ailu pārējo daļu aizmūrējot, bet logu - aizdarot ar koka pildiņiem. Zināms, ka pēc Otrā pasaules kara bākas piekto stāvu apkārtnes novērošanai izmantoja robežsardze, tāpēc pa telpas perimetru ir izbūvēta apmēram 1 m augsta, stabila koka platforma ar vairākām kāpnītēm, lai labāk piekļūtu šī stāva visiem 10 logiem, bet zem logiem biezajā mūrī ir izmūrētas speciālas nišas.
Šlīteres bākas torņa saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, torņa konstruktīvais risinājums un apjoms ar 20. gs. beigu kvalitatīviem uzslāņojumiem, iekštelpu iekārta un interjers.
Materiāls sagatavots izmantojot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes materiālus