11. – 12. jūnijā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Agate Pudāne piedalās Stokholmā notiekošajā konferencē "Kultūras mantojums un noturība: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu konference civilās gatavības jautājumos".
2024. gads ir Zviedrijas prezidentūras gads Ziemeļvalstu Ministru padomē un tā ietvaros kā prioritāte izvirzīta tēma par kultūras nozares gatavību krīzes situācijām. Konferencē piedalās Baltijas jūras reģiona valstis, lai veiktu pieredzes apmaiņu un diskutētu par gatavību nosargāt kultūras mantojumu. No Latvijas konferencē ir klātesoši vairāku galveno kultūras institūciju – Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Nacionālā arhīva, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba, kā arī Kultūras ministrijas – pārstāvji.
Nacionālo ziņojumu par sagatavotības pakāpi kultūras mantojuma aizsardzībā konferencē sniedza Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Ālandu salu, Islandes, Norvēģijas un Zviedrijas pārstāvji.
Latvijas pārstāve A. Pudāne sanākušos informēja par Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē izstrādāto un apstiprināto rīcības plānu, kas pašlaik tiek ieviests, sagatavojot iesaistītās puses krīzes situācijai. Plāna ietvaros izveidots īpaši aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts, kuru drošība, sadarbībā ar militārajiem spēkiem, tiks nodrošināta pastiprināti. Kā informēja Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve, pašlaik tiek sagatavots nepieciešamais aprīkojums un krīzes personāls, kā arī tiks apmācīti attiecīgo kultūras pieminekļu īpašnieki, atbilstoši ekspertu izstrādātam rīcības scenārijam. Plāna izstrādē notika sadarbība ar militāro resoru, kā arī ņemta vērā pasaules pieredze un Hāgas konvencija.
Konferences laikā valstu pārstāvji pārrunāja jautājumus par dažāda veida potenciālajiem draudiem kultūras mantojumam, starpvalstu sadarbību un koordinācijas nozīmi, kā arī rīcības perspektīvām – dalībvalstu gatavību pašreizējos apstākļos. Tāpat tiek sniegti praktiski ieteikumi no militāro ekspertu skatpunkta. Īpaša vērība pievērsta arī Krievijas rīcībai gan agrākos vēstures posmos, gan pašlaik Ukrainā, apzināti iznīcinot kultūrvēsturisko identitāti, tā pasvītrojot kultūras mantojuma drošības ārkārtīgi lielo nozīmi.