Dažu personu aktivitāte sociālajos tīklos rada situāciju, kad nav iespējams atbildēt – ja viss teksts sastāv tikai no neganti paustas pārliecības par NKMP kaitniecību kultūrvēsturiskā mantojuma glābšanā, ja katrā teikumā ir agresija un faktu sagrozīšana, ja naidīgums ir vienīgā toņkārta, tad atbilde kļūst neiespējama.
Pārspīlējumi. Tendenciozitāte. Puspatiesības. Meli. Personiska ieinteresētība. Nekompetence.
Lasot šādus tekstus, kur viena iestāde ir vainojama visās strīdīgajās situācijās, kas vien publiskajā telpā ir izskanējušas un piesaucamas par labu savam naidīgumam, vispirms gribas dziļi ieelpot un izelpot. Saglabāt mieru un skaidru spriest spēju. Tad ieslēgt krāsas un sākt iezīmēt.
“Iniciatīva uzspridzināt ēku Elizabetes ielā 2” – pārspīlējums un meli – tāda nav izskanējusi ne no NKMP, ne Kultūras ministrijas.
“Nespēja sniegt atzinumu par 20 Latvijas vadošo arhitektu iesniegumu iekļaut minēto ēku kultūras pieminekļu sarakstā ātrāk kā tikai pēc 4 mēnešiem” – puspatiesība, jo norādīts maksimālais termiņš. Nekompetence, jo tik strīdīgā gadījumā ekspertu vērtējums nepieciešams īpaši skrupulozs un rūpīgs, bet tas nav iespējams “piespiedu kārtā un ātri!” ‘’Vadošo’’ – tendenciozitāte. Kāpēc tieši šie ir vadošāki par citiem?
Skaļa sūrošanās par pašu savulaik gribēto lifta iebūvi Alberta ielā 9 un secinājums, ka “tādējādi neglābjami tiks sabojāts valsts nozīmes kultūras piemineklis” - pārspīlējums un personiska ieinteresētība. Nespēja tikt galā ar cilvēcisko aizvainojumu, kad ar skaļu kliegšanu nav panākts mazākumam tīkams rezultāts.
Dundagas pils logu piesaukšana – tik bezjēdzīgs teikums, ka nevar saprast jēgu – tendenciozitāte un nekompetence. Trīs vēsturisku Bolderājas ēku nojaukšana Rīgā, Lielajā ielā 6, kur “pārvaldes bezdarbība nespēja apturēt vēsturisko vērtību likvidēšanu” – tendenciozitāte un puspatiesība, jo NKMP rīkojas likuma ietvaros un tiesiski var aizstāvēt tikai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautos objektus, bet vienmēr reaģē arī citās strīdīgās situācijās, tostarp Bolderājā.
Iezīmēšanu varētu turpināt, taču ir neiespējami cīnīties ar klaju naidīgumu un situācijas neizpratni. Tad tā vien gribas aicināt: ‘’Cienītie komentētāji – nāciet strādāt! Ja Jūsu izglītība, darba pieredze un kompetences līmenis būs atbilstošs, tad noteikti varēsiet situāciju vērst vispārēji rožainu un visiem tīkamu!”
Ja ne, tad vispirms ir vērts apdomāt, vai jūsu vārdi veicina konstruktīvu dialogu un ved pie pašu deklarētā mērķa – ar cieņu saglabāta mantojuma sabiedrības interesēs. Tāpat jāatceras sistēmiskums un tiesiskums, citādi no konteksta izrauti piemēri vairo jucekli, nevis kārtību.
Elvita Ruka, Mg.art., NKMP speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos