Kultūras ministre 27.02.2024. ir aicinājusi Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi izveidot vēl vienu konsultatīvu padomi “sadarbībai ar kultūras pieminekļu aizsardzības nozarē iesaistītajām pusēm”.
Latvijā kultūras pieminekļu aizsardzības nozarē jau ilgstoši pastāvējušas dažādas konsultatīvas padomes, veidotas un strukturētas atbilstoši laika diktētām vajadzībām. Senākā pagātnē – padomju laikā ir darbojusies zinātniski metodiskā padome ar vairākām sekcijām. Atgūstot valstisko neatkarību, tika izveidota konsultatīva padomdevēju institūcija – “Pieminekļu valde” –, kas pastāvēja neilgi, jo ļoti plašā nozare pierādīja nepieciešamību veidot vairākas atsevišķas specifiskas konsultatīvas padomes, piemēram, arhitektūras mantojuma saglabāšanā, arheoloģijas mantojuma saglabāšanā, mākslas un antikvāro priekšmetu jomā, restaurācijas kvalifikācijas novērtēšanā u.c.
Jau 25 gadus kultūras pieminekļu aizsardzības nozare ir vienīgā starp citām kultūras nozarēm, kurā darbojas tik daudz konsultatīvo padomju. Tām ir savstarpēji atšķirīgi tiešie uzdevumi un darbības specifika, bet viens kopējs mērķis – iesaistīt kvalificētākos speciālistus un panākt sabiedrības līdzdalību nozares darbībā. Laikā, kad Kultūras ministrija veidoja nacionālās nozaru padomes, tika uzskatīts – ja nozarei jau ir konsultatīva padome, jaunu veidot nevajag.
Šobrīd kultūras pieminekļu aizsardzības nozarē darbojas šādas konsultatīvas padomes:
- Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Zinātniskā padome (nodrošina arī kultūras pieminekļu aizsardzības nozares padomes funkcijas);
- Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome (noteikta ar īpašu likumu);
- Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padome (noteikta ar īpašu likumu);
- Sakrālā mantojuma padome (noteikta ar īpašu likumu);
- Rīgas Doma padome (noteikta ar īpašu likumu, NKMP nav pārstāvēta);
- Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas mantojuma ekspertu padome;
- Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģiskā mantojuma ekspertu padome;
- Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Mākslas un antikvāro priekšmetu ekspertu padome;
- Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Restaurācijas kvalifikācijas novērtēšanas ekspertu padome;
- Nozīmīgu kultūras pieminekļu atjaunošanas padomes (piemēram Rīgas pils, LR Saeimas ēkas, Vēsturiskā mantojuma dzelzceļa konsultatīvā padome u.c.,);
Kopējais padomēs iesaistīto speciālistu, ekspertu, nevalstisko u.c. organizāciju pārstāvju skaits sniedzas pāri pusotram simtam. Bez minētajām padomēm izveidotas arī vairākas pašvaldību līmeņa padomes, kuras arī skar kultūras pieminekļu aizsardzības jomu. Pārvaldei ir noslēgti arī sadarbības līgumi ar dažādām organizācijām, piemēram, Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmiju.
Pašlaik viena no izteiktākajām kultūras pieminekļu aizsardzības darba iezīmēm ir ievērojami lielais darba apjoms un tajā nepieciešamā profesionālā pieredze. Palielinājies izskatāmo jautājumu skaits, sarežģītības pakāpe, sagatavojamās informācijas apjoms. Pieaugums redzams arī dialoga veidošanā ar sabiedrību, kas no vienas puses ir pozitīvi, bet no otras, radījis papildus darba apjomu bez nepieciešamās administratīvās kapacitātes un finansējuma. Pārvalde ir saņēmusi arī viedokli, ka konsultēšanās jau šobrīd ir pārlieku plaša un pārspīlēta, kas tērē laiku un resursus. Katras jaunas padomes radīšanā jāpievērš uzmanība jau esošajām, lai kompetence nedublētos un nodrošinātu sistēmisku pieeju, kā arī jāņem vērā papildus darbs un organizatoriskā kapacitāte.
Jaunās konsultatīvās padomes darbā tiks uzaicināti pa vienam pārstāvim no UNESCO Latvijas nacionālās komisijas, biedrības ICOMOS Latvija, biedrības Latvija NOSTRA, Latvijas Restauratoru biedrības, Latvijas Arheologu biedrības, Latvijas Arhitektu savienības, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas, Latvijas būvinženieru savienības, Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas, Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības, Latvijas industriālā mantojuma fonda, Latvijas Amatniecības kameras, “Latvijas piļu un muižu asociācijas”, Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanas biedrības, Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrības, kā arī no atsevišķām izglītības iestādēm.