Konferences pirmajā dienā, 30. maijā klātesošos uzrunāja kultūras ministrs Nauris Puntulis un konferences ceļavārdus deva Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis. Konferences gaitā J. Dambis aicināja risināt jautājumus:
Vai mūsdienu arhitektūru kultūras mantojuma kontekstā mēs uztveram kā draudu?
Vai kultūras mantojums traucē mūsdienu arhitektūras attīstībai?
Vai un kā laikmeti arhitektūrā var sadzīvot kopā?
Vai mūsdienu arhitektūra un dizains var sekmēt kultūras mantojuma saglabāšanu?
Konferences laikā aicināts izcelt piemērus, kuros kultūras mantojums mūsdienu kvalitātei bijis vajadzīgs.
Eve Roy (Francija) ar tēmu ”Atskatoties vēsturē. 25 gadu darbs Francijas 20. gadsimta kultūras mantojuma saglabāšanā. Rīki, attīstība, atziņas” iepazīstināja ar izaicinājumiem veidojot regulējumus Francijas arhitektūras mantojuma saglabāšanā. Sirkkaliisa Jetsonen (Somija) prezentācijā “Pielāgotā atkārtotā izmantošana Somijas piemēros” pauda, ka iejaukšanās būvēs, kas ir atzītas kā kultūras mantojums, iespējama dažādos līmeņos no delikātas līdz ļoti ekstrēmai pārveidei, prezentējot vairākus Somijas piemērus. Arch. Zaigas Gailes prezentācijā “Mūsdienu arhitektūras vieta Vāgnera nama atjaunošanā” arhitekte iepazīstināja konferences klausītājus ar Rīgas Vāgnera nama vēsturi un iezīmēja nākotni pēc rekonstrukcijas. Arch. Andris Kronbergs prezentācijā “Kultūras mantojums arhitektūrā” dalījās ar pieredzi atjaunojot un pielāgojot jaunu funkciju vēsturiskām ēkām Miesnieku ielā, paužot, ka daži no galvenajiem principiem, kas jāņem vērā pārveidošanas procesā ir izpēte, analīze, cieņa un patiesums. Arch. Reinis Liepiņš ar tēmu “Hanzas perons – ilgstošā tagadne” iepazīstināja ar Hanzas perona atjaunošanas projekta procesu un filozofiju. Kaarel Truu (Igaunija) ar tēmu “Jaunā skolas ēka Paides vecpilsētā” iepazīstināja ar vēsturiskās skolas atjaunošanas apstākļiem, skaidrojot par to cik svarīgi rast kompromisus starp attīstību un mantojuma saglabāšanu, kā arī to, cik būtiski dot ēkām jaunu dzīvi. Jonathan Borg (Malta) ar tēmu “Pārvarēt kultūras mantojuma un mūsdienu arhitektūras plaisu, paaugstinot vēsturisko ēku nozīmi Maltā” dalījās, ka panākumu atslēga, savienojot kultūras mantojumu un modernu arhitektūru, ir veiksmīgs dizains, kas pamatots padziļinātos pētījumos, definējot vecās un jaunās arhitektūras attiecības. Alex Byikov (Ukraina) ar tēmu “Pozitīvie un negatīvie piemēri saistībā ar Kijevas arhitektūras mantojumu” un Gerda Mockevičė (Lietuva), tēma - “Jaunās ēkas Viļņas vēsturiskajā centrā – starp repliku un jaunradi” iepazīstināja ar savu valstu pieredzi, apvienojot kultūras mantojumu un mūsdienu arhitektūru. Ph.D. Liene Jākobsone prezentācijā “Laikmetīgās arhitektūras un mantojuma sinerģija” uzsvēra funkcijas nozīmību, lai nodrošinātu ēkas dzīvotspēju. Noslēgumā Māris Gailis ar tēmu “Kultūras mantojuma, mūsdienu arhitektūras un dizaina attiecības uzņēmēju redzējumā” dalījās ar savu pieredzi atjaunojot vēsturiskās ēkas uzņēmējdarbības ietvaros.
Konferences ieraksts pieejams Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes YouTube un Facebook portālu kontos.
Aicinām sekot konferencei tiešraidē arī 31. maijā
31.05.2023., trešdiena YouTube
|
9.00 |
Jānis Dripe Dr. arch. |
“Kultūras mantojums un laikmetīgā arhitektūra Latvijas kultūras būvēs” |
|
9.15 |
Daiga Dzedone Arch. |
“Kultūras mantojuma nozīme mūsdienīgas pilsētvides veidošanā” |
|
9.30 |
Marija Katrīna Dambe Arch. |
“Arhitektūra un līdzsvarota attīstība” |
|
9.45 |
Pēteris Blūms Arch. |
“Autentiskums kultūras mantojuma un mūsdienu arhitektūras mijiedarbībā” |
|
10.00 |
Diskusija |
|
|
|
|
|
|
11.00 |
Pārtraukums |
|
|
11.30 |
Uģis Bratuškins Dr. arch. |
“Mūsdienu arhitektūras un kultūras mantojuma attiecības arhitektūras studiju darbos” |
|
11.45 |
Jānis Krastiņš Dr. habil. arch. |
“Modernās kustības arhitektūras saglabāšanas īpatnības” |
|
12.00 |
Jānis Lejnieks Dr. arch. |
“Cik tālu mūsdienu arhitektūrai kultūras mantojumā iejaukties?” |