Vienkāršais, no laukakmeņiem un ķieģeļiem celtais, apmestais un balsinātais vienstāva klostera taisnstūrveida korpusa apjoms ar pagrabu, kā atzīst pētnieki, ir vienīgais šāds saglabājies klostera ēkas apjoms Latgalē.
Ar 18. gs. beigām datētā klostera ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un kopā ar Rušonas katoļu baznīca, kapsētu un saimniecības ēku drupām, kā arī kādreizējo dārza teritoriju veido kultūrvēsturisku un funkcionālu kopumu. Neskatoties uz padomju okupācijas laikā veiktajām telpu pārbūvēm, klostera ēkai ir saglabājies liels oriģinālās substances apjoms. Kā domā pētnieki, klostera ēkas plānojums, saglabātības pakāpe un atrašanās vieta ir sekmīgs priekšnoteikums, lai klostera ēku pielāgotu svētceļnieku un citu apmeklētāju naktsmītnei, piemēram, Latvijas aizbildnes - Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku dienās Aglonā.
Šī gada vasarā unikālā ēka piedzīvojusi padziļinātu izpēti, kļūstot par vienu no retajiem objektiem Latgalē, kurā veikta pilna spektra pirmsprojekta izpēte. Veicot uzmērījumus ar trīsdimensionālās lāzerskenēšanas metodi, rūpīgu un plašu fotofiksāciju, tehnisko apsekošanu un arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, iegūti precīzi dati to tālākai lietošanai.
Kā norāda speciālisti, Rušonu klostera pirmsprojekta izpēte ir paraugs kā vajadzētu uzsākt katra objekta atjaunošanu. Pilnvērtīgas vēsturiski nozīmīgas ēkas pirmsprojekta izpētes rezultātā objekta īpašnieks vai lietotājs iegūst sava veida rokasgrāmatu, kur definētas gan saglabājamās vērtības, gan risināmās problēmas, gan izejmateriāli turpmākajai projekta izstrādes un glābšanas darbu plānošanai. Vienlaicīgi objekta kultūrvēsturisko vērtību un tehnisko problēmu apkopojums ir pamatojums turpmāka finansējuma piesaistei.
Kompleksi veiktie darbi ļāvuši noskaidrot celtnes tehnisko stāvokli un noteikt steidzami veicamos, sekundāros un neatliekamos glābšanas darbus. Vienlaicīgi pētnieku komandai izdevies arī fiksēt visus klostera ēkā esošos arhitektoniski un mākslinieciski nozīmīgos būvelementus, izzināt interjeru vēsturisko apdari. Darba rezultātā sagatavotās rekomendācijas ļaus klostera īpašniekam plānot objekta nozīmīgumam atbilstošus saglabāšanas un atjaunošanas pasākumus.
No vēstures zināms, ka 18. gs. sākumā par garīgās aprūpes nodrošinājumu Rušonas apkaimē rūpējusies muižas īpašniece Eva Felkerzama Selicka, bet mūra klostera būvniecība Rušonā 1766. gadā uzsākta pateicoties Aglonas dominikāņu konventa nodibinātajam vikariātam.
Kā izpētē atklāts, klosteris, kādu to redzam šodien, atbilst tam, kāds tas bijis plānots un īstenots jau sākotnēji. Vēl 19. gs. 1. pusē klosterim bijis salmu jumta segums, 19. gs. 2. pusē - S veida dedzināta māla dakstiņu segums, bet 20. gs. 30. gados uzklāts cinkotais lokšņu skārds. Ar augstu autentiskuma pakāpi pētnieki vērtē klostera velvju pārsegumus, visdažādākās sienu nišas telpās, logailas, gaiteņus, kas kādreiz bijuši izklāti no plakaniskiem ķieģeļiem un dēļu grīdas telpās, sienu apdares slāņus ar krāsojumiem, kāpņu telpu ar joprojām saglabātajām jau sākotnēji izbūvētajām koka kāpnēm uz pagrabu, manteļskursteni, krāšņu izvietojumu un to brūno un zaļo podiņu fragmentus un vēl daudzus citus izpētē konstatētos elementus.
Tehniskajā apsekošanā secināts, ka klostera ēkai vērojamas mūra plaisas un plašas jumta konstrukciju bojājumu zonas, tāpat steidzami un neatliekami jāsaved kārtībā jumta segums. Diemžēl, ja konstatētās tehniskās problēmas vistuvākajā laikā netiks novērstas, senā klostera ēkas tehniskais stāvoklis var strauji pasliktināties.
Klostera izpētes un tehniskās apsekošanas darbu veica vēsturisku ēku izpētes un projektēšanas speciālisti - SIA “Arhitektoniskā izpētes grupa” pētnieku komanda (arhitekts Artūrs Lapiņš un arhitekts - būvpētnieks Ilmārs Dirveiks, speciālisti restauratori arhitektoniski mākslinieciskās izpētes specialitātē Ieva Liepa, Ruta Taurena, Eva Rotčenkova, būvinženieris Harijs Sils) un uzmērītāju komanda SIA “Merko” Kristapa Kļavas vadībā.
Izpēti nodrošināja Valsts Kultūras kapitāla fonda finansējums, klostera ēkas īpašnieku Rušonas Sv. Ercenģeļa Miķeļa Romas katoļu draudzes un personīgi priestera Daumanta Abricka ieinteresētība, kā arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Latgales reģiona inspektoru līdzdalība.
Informāciju sniedza Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Latgales reģionālā nodaļa sadarbībā ar SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”