Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 8. panta pirmo daļu gadījumos, kad īpašnieks atsavina valsts nozīmes kultūras pieminekli, valstij ir pirmpirkuma tiesības, lēmumu par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai atteikšanos no tām pieņem Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (turpmāk – Pārvalde). Saskaņā ar Ministru kabineta 05.07.2011. noteikumu Nr. 534 “Noteikumi par valsts nozīmes kultūras pieminekļu pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību un termiņiem” 2. un 3. punktu atsavinot valsts nozīmes kultūras pieminekli, pirkuma līgumu vai tā norakstu (uzrādot pirkuma līguma oriģinālu) pirms īpašumtiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā (nekustamam valsts nozīmes kultūras piemineklim) vai pirms lietas nodošanas (kustamam valsts nozīmes kultūras piemineklim) iesniedz Pārvaldē vai tās reģionālajā nodaļā.
Papildus vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTFNL) 45. panta 1.1 daļu darījumus ar Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā (turpmāk – Pieminekļu saraksts) iekļautajiem kultūras pieminekļiem uzrauga un kontrolē Pārvalde. Ievērojot minēto, un saskaņā ar NILLTFNL 3. panta pirmās daļas 9. punktu Pieminekļu sarakstā iekļauto nekustamo valsts nozīmes kultūras pieminekļu īpašnieki ir uzskatāmi par NILLTFNL subjektiem. No minētā izriet nekustama valsts nozīmes kultūras pieminekļa īpašnieka ziņošanas pienākums, kas noteikts NILLTFNL 30. panta pirmās daļas 1. punktā, t.i., pienākums nekavējoties ziņot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (turpmāk – Kontroles dienests) par katru neparastu vai aizdomīgu darījumu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, bet vēl nav iesaistīti darījumā vai tā mēģinājumā.
Neparastu vai aizdomīgu darījumu pazīmes noteiktas Ministru kabineta 14.11.2017. noteikumos Nr. 674 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem”, kas nosaka, ka nekavējoties jāziņo Kontroles dienestam par katru konsultētu, plānotu, pieteiktu, uzsāktu, atliktu, veiktu vai apstiprinātu neparastu darījumu, kura pazīmes atbilst vismaz vienai no zemāk minētajām neparasta vai aizdomīga darījuma pazīmēm:
- darījums, kurā piedalās klients, kas tiek turēts aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā un par kuru informācija ir iekļauta Kontroles dienesta uzturētajā tīmekļvietnē http://sankcijas.kd.gov.lv/ ;
- klients vai klienta patiesais labuma guvējs un tā veiktais darījums (tai skaitā līdzekļi, kas vēl nav iesaistīti darījumā vai tā mēģinājumā), par kuru klienta izpētes ietvaros konstatēta publiski pieejama negatīva rakstura informācija, kas liecina par tā iespējamu saistību ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem vai to legalizēšanu vai ar terorismu vai tā finansēšanu;
- veiktais skaidras naudas darījums, kura apmērs ir ekvivalents 5000 euro vai vairāk;
Ziņojumā jāiekļauj pamatojums aizdomām par saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu un ar to saistīto noziedzīgo nodarījumu tipoloģiju. Informāciju par aktuālākajām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un ar to saistīto noziedzīgo nodarījumu tipoloģijām un to raksturīgākajām pazīmēm kontroles dienests ietver metodiskajās vadlīnijās, kuras uztur un aktualizē tīmekļvietnē www.kd.gov.lv.
Ievērojot, iepriekš minēto, gadījumos ja darījumos ar valsts nozīmes nekustamu kultūras pieminekli tiek konstatēta kāda no iepriekš minētajām pazīmēm aicinām par to informēt Pārvaldi (Mazā Pils iela 19, Rīga, LV-1050, e-pasts: pasts@mantojums.lv) un ziņot Kontroles dienestam (iesniedzot ziņojumu Kontroles dienesta uzturētajā tīmekļvietnē http://zinojumi.kd.gov.lv).
Attēls: pixabay