Latgale

Pils iela 8, Lūznava, Lūznavas pagasts, Rēzeknes novads

9. septembrī

10.00 - 18.00 Lūznavas muižas atvērto durvju diena no plkst. (ieeja muižā bez maksas)

12.00 Ekskursija Lūznavas muižā

13.00 Lekcija "Jaunais Eiropas “Bauhaus”", tikšanās ar Eiropas Bauhaus Latvijas kontaktpunktu vadītāju Latvijas Arhitektu savienības pārstāvi Ievu Zībārti par programmas virzību Latvijā un Eiropā, par labās prakses piemēriem un programmas iespējām, aktīvā arhitektūras mantojuma lomu vietas ilgtspējas kontekstā

11.00 - 17.00 Zīmola MAYRA POP UP veikals

15.00 Dzejas performance "Turi muti/Neklusē": Inga Bitēna, Valters Levins;

17.00 LKA tradicionālās dziedāšanas grupas SAUCĒJAS un gruzīnu sieviešu folkloras grupas NANINA koncerts un meistarklase.

Slutišķi, Naujenes pagasts, Augšdaugavas novads

Slutišku vecticībnieku sādža ir viens no unikālākajiem kultūrvēsturiskajiem objektiem Latvijā. Mūsdienās Slutiški valsts kultūrtelpā ir neatņemama, stabila vērtība. Tomēr der atcerēties skarbos vēsturiskos notikumus, kad varējām Slutišku sādžu neglābjami zaudēt uz visiem laikiem. Sādžā 20. gadsimta 80. gados plānotā Daugavpils HES būvniecība radīja daudzas postošas izmaiņas – vairākas saimniecības tika nojauktas vai pamestas. Kad draudi sādžas pastāvēšanai bija šķietami zuduši, vecajām ēkām sāka velties pāri jauno īpašnieku aktīvie centieni visu uzlabot un pārveidot. Ar pašvaldības un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (tobrīd – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija) iniciatīvu tika panākts, ka 2016. gadā Slutišku sādžai piešķīra valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu. Statuss pavēra jaunas un plašas iespējas kultūras mantojuma saglabāšanā, kultūrvēsturisko vērtību izcelšanā un sādžas attīstībā, piesaistot ekspertus, pieredzējušus speciālistus un zinātniekus, izmantojot valsts un Eiropas Savienības fondu finansējumu. (Fragments no Eiropas kultūras mantojuma dienu 2023 bukleta, autore: B. Madelāne)

10. septembrī

“Nosargāt caur gadsimtiem”

Atzīmējot Eiropas Kultūras mantojuma dienas, veltītas kultūras mantojuma pieminekļu aizsardzības simtgadei bezmaksas ekskursijas ar gidu ārpusmuzeja ekspozīcijās Slutišķos

 atvērto durvju diena un divas ekskursijas 11.00 un 15:00

Kultūras laukums 6, Viļāni, Rēzeknes novads

18. gadsimta vidū un otrajā pusē celtais un līdz mūsdienām daļēji saglabājies Viļānu baznīcas un klostera ansamblis ir viens no retajiem šāda veida arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Klostera apbūve raksturo garīgo ordeņu ēku celtniecības noteiktu būvtipu – konventu. Baznīca ar proporcionāli izsvērto fasādes veidojumu un atturīgo apjomu plastiku sasaucas ar Viļņas vēlā baroka arhitektūras skolas mantojumu. Kultūras pieminekļa vēsture ir traģiska. 1989. gadā Viļānu klostera un katoļu baznīcas kompleksu atguva mariāņi. Izveidojot pozitīvu, uz rezultātu vērstu sadarbību ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, vairāku gadu desmitu garumā veikti apjomīgi izpētes, restaurācijas, atjaunošanas un labiekārtošanas pasākumi, akcentējot kultūras pieminekļa unikalitāti un vērtību kultūras mantojuma aizsardzības sistēmā. Viļānu katoļu baznīcas un klostera komplekss ir vairāku gadsimtu traģisko vēstures lappušu liecinieks. Īpašniekam respektējot kultūras mantojuma saglabāšanas filozofijas pamatnostādnes, kultūras piemineklis ir kļuvis par vietas identitātes un attīstības simbolu un sakrālā tūrisma objektu, ko ik gadu apmeklē 30 000–40 000 svētceļnieku no Latvijas un ārzemēm. Kultūras piemineklis, to prasmīgi uzturot un darbībā akcentējot tā nozīmīgumu, ir kļuvis par spēcīgu apkārtējās telpiskās vides estētikas simbolu ar garīgu, kultūras, sociālo un ekonomisko vērtību. (Fragments no Eiropas kultūras mantojuma dienu 2023 bukleta, autore: V. Platpīre)

10. septembrī

9.00 dievkalpojums. Pēc dievkalpojuma ekskursija.

Siņicina iela 4, Rēzekne

Ismeru vecticībnieku kopienas lūgšanu nama ikonas ir nozīmīgi vecticībnieku glezniecības kanoniskajās tradīcijās veidoti darbi, kas labi raksturo Latgales lokālās īpatnības un novada 20. gadsimta sākuma darbnīcu profesionālo meistarību. Graujoši negatīvās nozagto un nelikumīgi izrakto kultūras priekšmetu statistikas kontekstā Ismeru ikonu veiksmes stāsts 2011. gadā aktualizēja Latvijas kultūras mantojuma aizsardzības sistēmas un Latvijas tiesību aizsardzības sektora pilnveidošanas nepieciešamību, lai samazinātu kultūras priekšmetu nelegālo apriti. (Fragments no Eiropas kultūras mantojuma dienu 2023 bukleta, autore: E. Princova)

8. septembrī, 12.00 - 14.00

9.septembrī, 10.00 - 12.00

Atvērto durvju dienas. Draudzes priekšsēdētājs Vladimirs Nikonovs stāstījums par lūgšanu nama vēsturi, ikonām, kapsētu, muzeju

Baznīcas iela 2A, Krāslava, Krāslavas novads

Krāslavas katoļu baznīca ir nozīmīgs 18. gadsimta Inflantijas garīgais centrs, viens no ievērojamākajiem valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem objektiem Latgales dienvidu daļā. Krāslavas katoļu baznīcas saglabāšanas un atjaunošanas piemērs ir izcils apliecinājums kultūras mantojuma speciālistu starptautiskās sadarbības iespējām un kultūras mantojuma saglabāšanas filozofijas izpratnei gan Latvijā, gan visā Eiropā. Dievnams ir saglabājis savu sākotnējo funkciju, vienlaikus pievēršot lielu uzmanību un rūpes tajā esošā starptautiski nozīmīgā kultūras mantojuma saglabāšanai, kas ļauj šo dievnamu vērtēt plašākā Eiropas kultūras mantojuma kontekstā. (Fragments no Eiropas kultūras mantojuma dienu bukleta 2023, autore: Dz. Bukeviča)

9. septembrī

18.30 - EKMD atklāšana- uzruna

Ērģeļu mūzikas koncerts

Varšavas iela 28, Daugavpils, ieeja no Ludzas ielas puses

Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu rūpnīca ieguva salīdzinoši nesen, bet nepilnu 10 gadu laikā ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes līdzdalību un valsts finansiālo atbalstu ir notikuši regulāri ēkas atjaunošanas darbi. Pašreiz Daugavpils skrošu rūpnīca ir ne tikai vieta, kur iepazīties ar vienīgo apmeklētājiem atvērto munīcijas rūpnīcu Baltijas valstīs, bet arī novērtēt 19. gadsimta industriālās arhitektūras specifiku – pilsētas augstākajā vietā celto 28 metrus augsto ķieģeļu mūra torni ar tā autentisko iekārtojumu. (Fragments no Eiropas kultūras mantojuma dienu 2023 bukleta, autore: B. Madelāne)

9. septembrī

10.00 - 14.00 atvērta Daugavpils skrošu rūpnīcas vēsturiskā daļa un skrošu liešanas tornis, ekspozīcija par rūpnīcas vēsturi un skrošu liešanas torņiem pasaulē. 

Krāslavas iela 5, Rēzekne
 

Rēzeknes sinagoga, kas bija ne tikai vieta lūgšanām, bet arī mācību māja, kur studēts Talmūds, pateicoties pieminekļa statusam (valsts aizsardzības Nr. 5779), mūsdienās turpina pastāvēt kā kultūrvieta. Tajā tiek turpinātas ebreju tradīcijas, te notiek arī koncerti un izvietota digitāla ekspozīcija. Tautā par Zaļo sauktā sinagoga ir viena no retajām saglabātajām koka guļbūves ēkām Baltijas reģionā, tipoloģiski tuva Lietuvas reģiona sinagogām. Rēzeknes Zaļā sinagoga ir apliecinājums tam, ka kultūras pieminekļa statuss pat šķietami bezcerīgā stāvoklī var izglābt no vērtību neatgriezeniskas iznīcināšanas, turklāt kļūt par platformu, kurā notiek mantojuma nozares profesionāļu un institūciju sadarbība, meklējot risinājumus.(Fragments no Eiropas kultūras mantojuma dienu bukleta, autore: I. Juškāne)

9. septembrī

11.00 – 16.00 Rēzeknes Zaļā sinagoga aicina apmeklētājus uz Kultūras mantojuma dienu aktivitātēm.

Apmeklētājiem tiks piedāvāts sinagogas restaurētās telpas iepazīt gan individuāli, gan grupās. Lūgšanu zālē varēs apskatīt restaurētā sakrālā koka ansambļa trīs daļas – Toras skapi, bimā - lūgšanu vietu un amudu. Katrā no šīm daļām ir gan interesanti artefakti – atradumi restaurācijas gaitā, gan dāvinājumi no Rēzeknes ebreju privātkolekcijām. Lūgšanu zāles centrā īpaša vieta – nolietoto tīstokļu un grāmatu glabātuve – geniza, kuru atklāja un apzināja tieši restaurācijas darbu procesā.

Apmeklētāji varēs apskatīt arī Macu cepšanas telpu, kurā izvietota ebreju svētku sakrālo priekšmetu izstāde, kā arī otrā stāva lūgšanu telpas digitālo un vēsturisko ekspozīciju.

12.00 apmeklētāji tiks infomēti par Zaļās sinagogas restaurācijas projekta norisi, atklājot sinagogas septiņus noslēpumus. Bet uz ekrāna tiks demonstrēti videosižeti par restaurācijas procesu. Aktīvākajiem interesentiem tiks piedāvāta interaktīvā izziņas spēle “Ieraugi, atrod, pamani!”, bet kā balva – kāds gardums no ebreju tradicionālās virtuves.

1.maija iela 30, Ludza, Ludzas novads

Ludzas Lielā sinagoga – celtne, kuras atjaunošana atklāj ne tikai Latvijas vēstures baismākās lappuses un sabiedrības attieksmi pret koku kā būvmateriālu, tā ir arī nozīmīgs notikums Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanas vēsturē. Atjaunotā ēka ir cieņas apliecinājums vietas identitātei, sadarbībai, saglabātajām vērtībām un profesionāli godprātīgai attieksmei. Kā nu jau par valsts aizsargājamo arhitektūras pieminekli (valsts aizsardzības Nr. 8948) izteicies arhitekts un arhitektūras restaurācijas vecmeistars Pēteris Blūms, tā “uz Latvijas kultūras mantojuma skatuves pēkšņi “uznira no nekurienes” 2013. gadā". (Fragments no Eiropas kultūras mantojuma dienu 2023 bukleta, autore: I. Juškāne)

8.septembrī, 11.00 - 15.00

9. septembrī 10.00 - 14.00

Atvērta apskatei bez maksas.

9. septembrī

Šogad savu simtgades jubileju svin Latvija kultūras aizsardzības sistēma. Līdz ar to Daugavpils cietoksnī Eiropas kultūras mantojuma dienu tēma būs: Daugavpils cietokšņa kultūras mantojuma saglabāšanas aktuālākie jautājumi, problēmas un labas pieredzes risinājumi un piemēri.Tematiskās ekskursijas Daugavpils cietoksnī sadarbībā ar Daugavpils tehnikas un industriālā dizaina centru.

11.00 līdz 13.00 ekskursija latviešu valodā.

11.20 līdz 13.20 ekskursija krievu valodā.

13.30 līdz 15.30 Diskusija par cietokšņa kultūras mantojuma saglabāšanas aktuālākajiem jautājumiem.

❗ Pieteikties ekskursijām un diskusijai ir iespējams zvanot pa tālr.: +371 65424043; +371 28686331 vai rakstot uz cietoksnis@daugavpils.lv. vai mailto.cietoksnis@daugavpils.lv. Vietu skaits ir ierobežots.

Teritorijas ap Lubāna ezeru

Neraugoties uz ilgstošajiem ezera līmeņa regulēšanas darbiem un dabisko ūdenstilpju pārveidošanu, Lubāna ezera apkārtne ir viena no lielākajām un nozīmīgākajām arheoloģiskā mantojuma vietām ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā. Pirmie cilvēki šajā teritorijā ieradās pirms 11 000 gadu, sekojot ziemeļbriežu bariem. Te izveidojās viena no akmens laikmetā plaši apdzīvotām teritorijām. Gadu tūkstošu laikā dabas apstākļi (teritoriju applūšana) sekmēja seno dzīvesvietu kultūrslāņa un unikālo arheoloģisko senlietu saglabāšanos līdz mūsdienām. Mūsdienās Lubāna ezers atrodas dabas liegumā “Lubāna mitrājs”, kas iekļauts Latvijas Natura 2000 – Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā – un nodrošina vienotu dabas un kultūras vērtību aizsardzību. (Fragments no Eiropas kultūras mantojuma dienu 2023 bukleta, autore: E. Lūsēna)

Pieejams apskatei: Lubānas mitrāja informācijas centrs atvērts, pieejami velomaršrutu bukleti par Lubānas mitrāja dabas un kultūrvēsturiskajām vietām. Darba laiks: Piektdien: 10:00 - 18:00; Sestdien: 10:00 - 18:00; Svētdien: 10:00 - 18.00

Lubānas mitrāja informācijas centrs, adrese: "Aiviekstes hidromezgls", Ošupes pag., Madonas novads

Kalna iela 2, Sakstagals, Sakstagala pagasts, Rēzeknes novads

9. septembrī

10.00 - 14.00 muzejs atvērts apmeklētājiem.

11.00 pasākums "Fotogrāfija mums stāsta" (stāsts par memoriālo māju, būs apskatāma fotogrāfija, kurai ir 100 gadi). Pasākumā piedalās folkloras kopa "Kolnasāta". 

Augšdaugavas novads, Līksnas pagasts, uz A no Ļūbastes

Ļūbasta pilskalns ir viens no nesen atklātajiem pilskalniem Latgalē, ko izdevies atpazīt pārbaudot Latvijā publiskai lietošanai pieejamās aerolāzerskenēšanas jeb LIDAR valsts reljefa kartes. Pilskalna ierīkošanai senatnē izvēlēta reljefā par 5- 6 m paaugstināta vieta, kas mūsdienās atrodas dzelzceļa un šosejas malā, netālu no Ļūbastes dzelzceļnieku māju ciemata. Daudzu gadsimtu garumā pilskalns saglabājies nepostīts, kas itin viegli varēja notikt, izbūvējot dzelzceļa līniju un veidojot dzelzceļa uzbērumu, kas mūsdienās pret pilskalnu ir gandrīz 10 m augsts un atrodas tikai nepilnus 10 m no pilskalna ārējā vaļņa. Pilskalna nocietinājumu sistēmu veido no visām pusēm izrakti divi paralēli 1- 1,5 m dziļi grāvji un uzbērti divi ap 1 m augsti vaļņi, kā rezultātā izveidots plānā gandrīz taisnstūrveida, 55 x 25 m liels plakums. Nocietinājumi ir izteiktāki visapkārt kalnam, bet DR nogāzē tie dabā nav saskatāmi. Ieejas vieta pilskalnā bijusi no DA puses, kur abos grāvjos vērojams aizmilzums. 2022. gadā Ļūbasta pilskalnā veikti arheoloģiskās izpētes darbi arheoloģes Vandas Visockas vadībā. Izrakumu laikā iegūtais materiāls liecina, ka pilskalna izveidē izdalāms tikai viens būvniecības periods. Pilskalns bijis apdzīvots ļoti īsu brīdi vai arī izmantots kā patvēruma vieta, kā rezultātā kultūrslānis pilskalnā ir nevienmērīgi izplatīts un plāns. Atrastās švīkātās keramikas lauskas norāda uz pilskalna apdzīvotību vēlajā bronzas vai agrajā dzelzs laikmetā. Precīzāku pilskalna datējumu varēs noteikt pēc arheoloģisko izrakumu laikā iegūto oglīšu paraugu datēšanas ar radioaktīvā oglekļa 14 C metodi. Pilskalna atrašanai lietotā lāzerskenēšanas tehnoloģija arheoloģijā tiek izmantota no 20. gadsimta 80. gadiem. Tā nosacīti īsā laikā ļauj noskaidrot dažādas reljefa īpatnības, identificēt mākslīgos pārveidojumus un atrast jaunas nozīmīgas senvietas, ko apsekojot dabā ir grūti saskatīt. Latvijā publiski pieejamie lāzerskenēšanas dati ir palīdzējuši atklāt gan pilskalnus, gan senās ogļu ieguves vietas un arī senkapu uzkalniņus. Īpaši moderno tehnoloģiju izmantošana nozīmīga situācijās, kad par objektiem nav saglabājusies mutvārdu tradīcija vai iepriekš pētnieku fiksēta rakstiska informācija, vai ziņas par senlietu atradumiem.

Pilskalns pieejams apskatei