6. septembrī, plkst. 10.00 - 14.00

aicinām izzinošās ekskursijās uz Viļakas ezera salu un Stompaku nacionālo partizānu nometni!

No plkst.10.00-11.30- izzināsim salas vēsturi un caur aktivitātēm iepazīsim viduslaiku Marienhauzenu (pulcēšanās stāvlaukumā no Liepnas ielas)

No plkst.12.00-14.00- iepazīsim Stompaku nometni, kā arī piedalīsimies aktivitātēs ar ekspozīciju “Abrenes istabas” (pulcēšanās pie takas sākuma Stompakos)

Pieteikšanās līdz 30.augustam: vilakamuzejs@balvi.lvtālr.28386859

  • Ekskursija ar savu transportlīdzekli!
  • Ģērbties atbilstoši laikapstākļiem!
  • Līdzi ņemt uzkodu un tēju kafijas pauzei!

Viļakā bijusi viena no nedaudzajām ūdenspilīm Latvijas teritorijā, kas atradās ezerā uz salas. Šāds pils novietojums ilgu laiku ierobežoja tās apskati, jo vienīgais veids, kā nokļūt līdz salai, bija ar laivu, cita veida peldlīdzekļiem vai ziemā pa ledu. Lai gan mūsdienās no kādreiz labi nocietinātās pils virs zemes saglabājušies tikai atsevišķi mūru fragmenti un nozīmīgākās liecības glabā zeme, salas apmeklējums, iepazīstot tās kultūrvēstures vērtības, dod iespējas kaut nedaudz ielūkoties gadsimtiem senā vēsturē.  / NKMP Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja S. Zirne

Latvijas nacionālo partizānu (turpmāk – LNP) nometne Stompaku purvā ir tieši saistīta ar vienu no ievērojamākajām Latvijas pretošanās kustības padomju režīmam epizodēm – Stompaku kauju 1945. gada 2. un 3. martā. Nometnes vieta un taka uz to atrodas īpaši aizsargājama dabas lieguma “Stompaku purvi” un NATURA 2000 teritorijā, ar kuru aizsardzību saistītie normatīvie akti nosaka objekta pieejamības risinājumu. / NKMP Arheoloģijas un vēstures daļas speciālists A. Āboltiņš 

7. septembrī, plkst. 11.00 - 18.00

11.00 - 18.00 atvērto durvju diena (ieeja bez maksas).

11.00 un 13.30 stāsts par Tipogrāfijas ēkas vēsturi un restaurācijas darbiem.

12.00 un 14.00 spēle “Izlaušanās no Tipogrāfijas” - komandas saliedēšanās spēle, kuras laikā spēles dalībnieki iepazīst Tipogrāfijas ēku. Viegla līmeņa spēle. Ilgums - 1h. Spēlē var piedalīties personas ar īpašām vajadzībām.

Dalībnieku skaits ierobežots, iepriekš piesakoties pa tālr. +37166920000. Ieeja par ziedojumiem.

Tipogrāfijas ēka, reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis, celta 1911. gadā. Tā ilgstoši bija avārijas stāvoklī un nepieejama. Pēc 2020. gadā veiktās rekonstrukcijas un restaurācijas tagad tā ir dienesta viesnīca, kas nodrošina ne tikai vides pieejamību un ērtu viesnīcas numura izmantošanu cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, bet ir arī aprīkota ar mūsdienīgām drošības sistēmām.  /NKMP Latgales reģionālās nodaļas inspektore E. Princova

6.septembrī plkst.10.00 - 18.30

Atvērto durvju diena - muzeja apskate (bezmaksas);

7.septembrī

12.00 - 16.00 muzeja apskate (bezmaksas);

13.00 -13.30 sadzīviskas ainiņas Sakstagala teātra draugu kopas izpildījumā;

Vienotībā rodas spēks un drosme aizstāvēt un nosargāt valsts teritoriālās un nacionālās intereses. Pateicoties garīdznieka, rakstnieka, publicista un politiķa Franča Trasuna (1864–1926) nenovērtējamai drosmei uzdrīkstēties pārliecināt un rīkoties, Pirmajā Latgales kongresā tika atbalstīta tūlītēja Latgales apvienošana ar citiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. “Francis Trasuns ielika Latvijas ģerbonī trešo zvaigzni – Latgali,” teicis pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste.  Stallī, kurā ir izstāžu un pasākumu zāle, muzeja krātuve un telpas darbiniekiem, jau ir nodrošināta vides pieejamība personām ar funkcionāliem traucējumiem. Muzeja vadība plāno īstenot vides pieejamības risinājumus arī dzīvojamajā mājā, tādējādi ļaujot plašākam interesentu lokam redzēt, dzirdēt un izjust stāstu par drosmi uzdrīkstēties aizstāvēt un īstenot sapni par Latvijas kā vienotas valsts tapšanu. / NKMP Arheoloģijas un vēstures daļas speciālists A. Āboltiņš un NKMP Latgales reģionālās nodaļas inspektore E. Princova

7.septembrī, plkst. 10.00 - 18.00

Lūznavas muižas atvērto durvju diena un tikšanās:

12.00 - 13.30 prezentācija "Kultūras mantojuma pieejamība Latvijā un citviet. Esošā situācija un potenciāls" (tikšanās ar Lību Bērziņu, vides pieejamības eksperte, mākslas terapeite, dizainere, iekļaujošas kultūras veicinātāja);

14.00 - 15.30 diskusija "Cilvēku ar invaliditāti iespējas iekļauties sabiedrībā, kultūras mantojuma vietu norisēs. Autorgrāmatas "Elfa - suns, ne cilvēks" piemērs" Tikšanās ar Baibu Baikovsku - izglītojošas biedrības "Agape Latvija" nozares "Spēju kustība" vadītāja, lektore; tikšanās ar suni Elfu - vienīgais suns asistents Latvijā; Dienas garumā muižā varēs iepazīt mākslinieces Evijas Kūlmanes gleznu izstādi "Sapņojums" un interaktīvo ekspozīciju "Kerbedzs: sekojot inženiertehniskajām idejām"

Lūznavas muižas vide un saturs atklāj 21. gadsimta domāšanas veida maiņu attiecībā uz kultūrvēsturisko objektu lomu un vietu cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanā: pieejamība iespējami lielākam sabiedrības lokam, iekļaujoša un atvērta vide izziņai un kopradei, sociālā uzņēmējdarbība un tūrisma attīstība. 2022. gada 3. decembrī, Starptautiskajā cilvēku ar invaliditāti dienā, Lūznavas muiža kopā ar biedrību ESTO saņēma atzinības rakstu nominācijā “Nodarbinātības veicinātājs” konkursā “Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam”, ko rīko Tiesībsarga birojs sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” un Latvijas Nacionālo bibliotēku. /NKMP Latgales reģionālās nodaļas inspektore E. Princova

6., 7., 8. septembrī

Daugavpils cietoksnis uzņems apmeklētājus ierastā režīmā. Cietokšņa āra objekti apskatāmi jebkurā diennakts laikā bezmaksas. Ūdenstornis (infocentrs) atvērts no 10.00 līdz 18.00. Daugavpils tehnikas un industriālā dizaina centra "Inžnieru arsenāla" (kontakttālrunis +371 28033133) darba laiks no 10.00 līdz 19.00. Rotko muzeja darba laiks no 11.00 līdz 19.00, svētdien līdz 17.00 (kontakttālrunis +371 654 30250).

Daugavpils cietoksnis ir gandrīz bez izmaiņām saglabājies 19. gadsimta pirmās puses bastiona tipa cietoksnis ar 80 ēkām, kuru lielākā daļa celta 19. gadsimtā. Cietoksnī ir palicis nemainīgs regulārais apbūves izkārtojums, visas 10 ielas ir atguvušas savus vēsturiskos nosaukumus. Pēdējo 20 gadu laikā cietoksnis piedzīvo jaunu attīstības pacēlumu, pielāgojoties mūsdienu dzīves tendencēm. /NKMP Latgales reģionālās nodaļas vadītāja V. Platpīre un inspektore B. Madelāne

8.septembrī, plkst. 12.00

Svētā mise.

Aglonas bazilika ar tās apbūvi kā reliģiska svētceļojumu vieta jau izsenis pulcējusi lielas ļaužu masas. Mūsdienās šis valsts nozīmes kultūras piemineklis ir ne vien atzīta starptautiskas nozīmes svētvieta, bet arī veiksmīgs piemērs, kā apvienot drošību un pieejamību.  Aglonas bazilika kā svētvieta 300 gadu laikā ar neizskaidrojami lielu pievilkšanas spēku sev pievērsusi gan svētceļniekus, gan ziņkārīgos, valsts vadītājus, visu konfesiju ticīgos. Ir izveidojusies veiksmīga Romas katoļu baznīcas un Latvijas valsts pārvaldes sadarbība Aglonas svētvietas attīstībā – gan finansiāli atbalstot, gan ik gadu uzņemoties atbildību un nodrošinot sabiedrisko kārtību, tīrību, pirmo palīdzību un drošību plaši apmeklēto valsts nozīmes svētku laikā. Ņemot vērā Eiropas Savienības austrumu robežas tuvumu, kopš 2023. gada valstī ir ieviests gaisa telpas izmantošanas ierobežojums Aglonā no 11. līdz 15. augustam.  / NKMP Latgales reģionālās nodaļas inspektores B. Madelāne un I. Juškāne

6. septembrī plkst. 18.00

Subates Kultūras namā tikšanās ar vēsturisko namu namīpašniekiem.

7. septembrī plkst. 11.00 - 17.00 

Subates luterāņu baznīca ir atvērta apmeklētājiem

Plkst.11.00 - 16.00 Māju kafejnīcu dienas baznīcas dārzā.

Plkst.11.00 - 12.00 spēlē Andis Ķīsis saksofons, vēlāk Inga Kraševska ģitāra

8. septembrī plkst.11.00

Dievkalpojums.

Plkst.12.00 dzied ansamblis "Sonāte".

Subates luterāņu baznīca – viena no senākajām baznīcām Sēlijā – ir veiksmīgs piemērs, kā izcils baroka laikmeta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atspoguļo klasicisma strāvojumu un formu meklējumus protestantu baznīcu celtniecībā, spēj pastāvēt un pildīt savas pamatfunkcijas arī 21. gadsimtā, turklāt nodrošinot mūsdienu būvnormatīvu prasības par vides piekļūstamību sabiedrībai un cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, parādot aktuālās kultūras pieminekļa uzturēšanas, saglabāšanas un aizsardzības tendences. / NKMP Latgales reģionālās nodaļas vadītāja V. Platpīre un NKMP Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja A. Ancāne

8. septembrī, plkst.12.00 - 16.00

 ATVĒRTO DURVJU DIENA KRĀSLAVAS AMATNIECĪBAS CENTRĀ PILS IELA 10, KRĀSLAVĀ

Krāslavas Amatniecības centrs darbību uzsāka 2021. gadā. Centrā darbojas sešas amatniecības darbnīcas, kurās var iepazīties ar senajiem arodiem.

8. septembrī no plkst. 12.00 līdz 16.00 apmeklētājiem būs iespēja BEZMAKSAS apskatīt un apmeklēt dažādas Krāslavas Amatniecības centra darbnīcas – keramikas, kokapstrādes, stikla dekoru un aromātu darbnīcu. Katrā darbnīcā būs iespēja satikt amatniekus, kuri ar lielu interesi izstāstīs par savu aroda darbu ar nelielu paraugdemonstrējumu. Atvērto durvju dienā viesiem būs iespēja iegādāties uz vietas esošos amatniecības izstrādājumus.

Organizē: Krāslavas novada Tūrisma informācijas centrs sadarbībā ar Krāslavas Amatniecības centra meistariem

8. septembrī, plkst. 15.00 - 16.00

 BEZMAKSAS EKSKURSIJA PA KRĀSLAVAS GRĀFU PLĀTERU PILS KOMPLEKSU, PILS IELA 2, KRĀSLAVA

Vai vēlies iepazīt noslēpumaino vēsturi par Krāslavas grāfu Plāteru pils kompleksu, Plātera dzimtu, Krāslavas pilsētu, un satikt grāfu Plāteru? Krāslavas novada muzejs, 8. septembrī plkst. 15.00 organizē BEZMAKSAS ekskursiju pa Krāslavas grāfu Plāteru pils kompleksu, ko vadīs pats grāfs Plāters. Grāfs ar lielu entuziasmu pastāstīs par seno Krāslavas vēsturi un Plātera dzimtas devumiem Krāslavā. Ekskursijas ilgums būs 1 stunda.

Ekskursijas tikšanās vieta būs Krāslavas grāfu Plāteru pils kompleksa iekšpagalmā pie galvenajiem vārtiem (tuvāk Krāslavas novada TIC ēkai).

Pēc ekskursijas tiks piedāvāts apmeklēt Krāslavas novada muzeju, apskatot dažādas ekspozīcijas, piemēram, “Pieci airi”, “Grāfa Plātera notāra kabinets”, “Grāfu Broel Plāteru lietas”, “Pī vīna golda”, kā arī citas izzinošas izstādes, piemēram, Jāņa Jēkabsona izstāde “Iet vasara tik skaisti” un Ilonas Linartes – Ružas, Daces Pudānes izstāde “Divruna” .

Krāslavas novada muzeja ieejas maksa:

4,00 EUR – pieaugušajiem

2,00 EUR – skolēniem, studentiem un pensionāriem

1,00 EUR – uz vienu izstādi

4,00 EUR – ģimenes biļete (1 vai 2 pieaugušie ar 1–4 bērniem līdz 18 gadu vecumam) Pirmsskolas vecuma bērniem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un represētajiem – bezmaksas.

Organizē: Krāslavas novada muzejs

Krāslavas pils apbūves atjaunoto ēku – Amatu mājas, tūrisma informācijas centra, Krāslavas novadpētniecības muzeja un staļļu – projekta realizācija pierāda, ka vēsturiskajā vidē iespējams risinājums, kurā veiksmīgi darbojas mūsdienīgs tūrisma pakalpojums, turklāt ēkās, kuras ilgstoši bijušas avārijas stāvoklī. Vides piekļūstamība ir nodrošināta Amatu mājas darbnīcās, tūrisma informācijas centra telpās un visās Krāslavas novada muzeja ekspozīcijās. 2023. gadā pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma tika veikts ēkas vides pieejamības novērtējums, un kādreiz avārijas stāvoklī esošā ēka iekļauta kultūras objektu ar vides piekļūstamību sarakstā. Citās ēkās un pils kompleksā kopumā vēl daudz darāmā, lai uzlabotu piekļūstamību cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem.  / NKMP Latgales reģionālās nodaļas inspektore Dz. Bukeviča

7. septembrī, plkst. 11.00 - 16.00

Pasākums Divi vienā … Eiropas kultūras dienu ietvaros būs pieejama un droša Raiņa mājas Berķenelē pusmuižas amatu prasmju KLĒTS. (Birkineļi, Kalkūnes pagasts, Augšdaugavas novads)

KLĒTĪ

Mājas kafejnīcu dienu ietvaros izgaršot saimnieces Jolantas Bāras gatavotos Augšzemes Pliekšānu ēdienus un dzērienus no pašu mājās izaudzētiem produktiem, kuru receptes balstītas uz senām tradīcijām un jauniem garšu eksperimentiem.

“Skābu kāpostu zupa ar baravikām (veģetārā),

Rupjmaizes kārtojums ar sieru un sīpolu ievārījumu,

Kotlešu asorti augšzemnieku gaumē , ābolu kompots, ogu uzlējums ar 40% vodku…”

 

- Varēs apskatīt arī klētī esošos senos darbarīkus un tekstilmākslinieces Anneles Slišānes deču izstādi;

- Darboties mežģīņu tamborēšanas darbnīcā,

jaunākajiem apmeklētājiem piedāvāsim lellīšu no auduma izgatavošanas meistardarbnīcu.

Darbnīcu un muzeja apmeklējums maksas;

Radošas darbnīcas apmeklējums pieaugušajiem 4.00 EUR

mācību iestāžu audzēkņiem un pensionāriem 2.00 EUR

papildus iespēja:

Ja kādam būs interese uzlaikot 19  gs. zemnieku tērpu un iemūžināt sevi ar foto pusmuižas interjerā dārzā, izstaigāt seno ābeļu dārzu un nogaršot senās ābolu šķirnes, atrast “Saules prieka perēklīti” atpūsties lapenē pie dīķa ,

Apmeklēt Raiņa mājas Berķenelē ekspozīciju un izstādes par Pliekšānu ģimenes dzīves laiku Berķenelē.
 

Klēts būvniecība attiecināma uz 19. gadsimta vidu. Klētij ir saglabājies sākotnējais būvapjoms – tā ir garena masīva ķieģeļu mūra ēka uz laukakmens pamatiem. Klēts stūrus veido laukakmeņu mūris, nesošās ārsienas mūrētas no neapdedzinātiem māla ķieģeļiem, zelmiņi veidoti pildrežģa konstrukcijās ar neapmestu ķieģeļu mūra aizpildījumu. Jumts ir divslīpju ar nošļauptiem galiem, segums – krāsots skārds; sākotnēji, visticamāk, bijis skaidu jumts. Klēts pusmuižas apbūvē ir daudz oriģinālu detaļu, piemēram, saglabājušās vēsturiskās durvis ar kalto furnitūru. Lai veiksmīgāk pielāgotu vēsturisko ēku dažādu pasākumu rīkošanai – meistardarbnīcām, izrādēm, koncertiem, ekspozīcijām u. c. –, tika nolemts veikt saudzīgu, vienkāršotu ēkas atjaunošanu, izceļot klēts vēsturiskās īpatnības un autentiskās detaļas. Pēc atjaunošanas darbiem 2020. gadā ēkā tika ierīkota seno amatu darbnīca – šūšanas un aušanas darbnīca, izstāžu un pasākumu telpas. Izveidota piebrauktuve un ērti iekārtotas pirmā stāva telpas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Senā klēts veiksmīgi nodrošina mūsdienu publisko telpu vajadzības, nezaudējot autentisko noskaņu un vēsturiskās liecības.   /NKMP Latgales reģionālās nodaļas inspektore B. Madelāne

 

8.septembrī

12.00 Svētā Mise;

13.00 PSKUS sieviešu kora "Stradiņi" koncerts, diriģente Ilze Kalniņa;

pēc koncerta ekskursija pa baznīcu.

Pasienes katoļu baznīca ar klosteri iekļaujas plašāka reģiona 18. gadsimta sakrālās arhitektūras mantojuma kopumā, tās arhitektūra un iekštelpu apdare pieder pie izcilākajiem vēlā baroka un rokoko laikmeta tā sauktās Viļņas baroka arhitektūras skolas darbu paraugiem. Baznīcas būvniecība, kā liecina vēstures avoti, pabeigta 1761. gadā, arhitekts nav zināms. Dievnamu vairākkārt postījuši ugunsgrēki, torņi cietuši Pirmā pasaules kara laikā, vēlāk atjaunoti. Baznīca celta vienotā ansamblī ar klosteri, no kura palicis vienīgi dienvidrietumu korpuss. Tā ir vienjoma celtne ar divtorņu fasādi. Dievnama interjera galvenais akcents ir četri rokoko altāri un kancele ar kristīšanas nišu zem tās. Baznīca ir saglabājusi vēsturiskās ērģeles, baroka laika mēbeles, baroka un rokoko sudraba un metāla liturģiskos traukus.  / NKMP Latgales reģionālās nodaļas inspektore Dz. Bukeviča.

8. septembrī

14.00 Svētā Mise.

Baznīca atvērta apskatei.

Piedrujas katoļu baznīca un tās interjers ir viens no izcilākajiem vēlā baroka laikmeta arhitektūras pieminekļiem Latvijā, tā celta 18. gadsimta otrajā pusē. Par cēlējiem precīzu ziņu nav, bet skaidrs, ka tas ir kāds no vēlā baroka tā sauktās Viļņas skolas meistariem. Dievnams cietis Pirmā pasaules kara laikā, par ko liecina redzamie nesprāgušie lādiņi tā fasādēs. Piedrujas baznīca ir apmesta ķieģeļu mūra celtne, garenbūve ar plastiski izvērstu, ekspresīvi veidotu divtorņu fasādi. Baznīcas sānu altārus bagātīgi dekorē ornamentāli stukas veidojumi un skulptūras. Centrālā altāra retabls gleznots uz sienas. Baznīcas iekārtā ir daudz nozīmīgu 17.–19. gadsimta tēlotājas un lietišķās mākslas paraugu.  / NKMP Latgales reģionālās nodaļas inspektore Dz. Bukeviča

6.septembrī, plkst. 10.00 - 16.00

Ugunsdzēsēju depo būs pieejams apmeklētājiem. Ja ugunsdzēsēju brigāde nebūs izsaukumā, būs iespējams iepazīties ar ugunsdzēsības tehniku, apskatīt telpas, iepazīt ēkas vēsturi.

Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās: 26665301

7. un 8. septembrī

Apmeklējums iespējams PIESAKOTIES LĪDZ 6. SEPTEMBRIM.

19. gadsimtā ugunsdzēsēju depo būvniecība Daugavpilī bija vitāla nepieciešamība. Ēkas arhitektoniskais risinājums, izvietojums ainavā un pilsētvidē tika veidots pārdomāti, nesasteidzot darbus, apvienojot drošības jautājumu risināšanu ar pilsētvides kvalitatīvu attīstību. Ugunsdzēsēju depo ēka Daugavpilī uzbūvēta ar mērķi radīt drošu un ērtu vidi pilsētas izaugsmei un attīstībai, aizsargājot un nodrošinot Daugavpils pilsētas nekustamos īpašumus, sabiedriskās ēkas no uguns nelaimēm.  / NKMP Latgales reģionālās nodaļas vadītāja V. Platpīre un inspektore B. Madelāne