Rīga

Vairumam latviešu Latvijas Nacionālais teātris asociējas ar vietu, kur 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas valsts, vai arī ar Rūdolfa Blaumaņa lugu “Skroderdienas Silmačos”, ar ko teātris jau kopš 50. gadu vidus neilgi pirms Jāņiem parasti slēdz sezonu. Teātrim ir nozīmīga vieta arī Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanas idejas attīstības kontekstā. (Fragments no Eiropas kultūras mantojuma dienu 2023 bukleta, autors: J. Asaris)

9.septembrī 

10.00 - 17.00 teātris atvērts Eiropas kultūras mantojuma dienu interesentiem, apskatei piedāvāta Baltā zāle un skatītāju foajē.
11.00  arheoloģes Sandras Zirnes izglītojoša lekcija par Latvijas Nacionālo teātri.

8., 9. un 10. septembrī

10.00 - 17.00 interesenti aicināti izbaudīt greznā 19. gs. beigu savrupnama gaisotni, aplūkot ekspozīciju un dārzu. Apmeklētāji varēs piedalīties fotoorientēšanās uzdevumā muzeja ekspozīcijā un patstāvīgi doties ekskursijā pa Sarkandaugavas apkaimi, izmantojot muzeja izveidoto maršrutu lietotnē. Aicināti gan bērni, gan pieaugušie.

10. septembrī

13.00 "Dauderu" namā un tuvākajā apkaimē notiks bezmaksas ekskursija muzeja gida pavadībā.

1695. gadā celtais Mencendorfa nams - pašlaik muzejs - ir viena no Vecrīgas apbūves leģendām. Ēkai ir sena vēsture arī no pieminekļu aizsardzības viedokļa. Jau 1969. gadā Latvijas PSR arhitektūras pieminekļu sarakstā objekts ņemts valsts aizsardzībā ar norādi, ka tas īpaši aizsargājams kā ielas ainavā nozīmīga stūra ēka ar divslīpu kārniņu jumtu un zelmini. (..) Unikālais Vecrīgas nams uzmanību pievērsis arī turpmāk un šodien joprojām ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ilgs, sarežģīts un atklājumiem pilns bija senās ēkas ceļš līdz tam, kāds tas ir šodien - gan no ārpuses, gan iekšpuses. Šodien Mencendorfa namā pēc rūpīgas izpētes baudāms ir Viesu salons (18. gadsimts), Vato zāle ar 18. gadsimta interjeru, mājas saimnieka istaba ar griestu siju apgleznojumiem, Lielā viesu istaba ar 18. gadsimta beigu klasicisma interjeru u. c. Mencendorfa nama komplekss ir piemērs, kā, dažādām institūcijām pierādot vēsturiskā nama izcilo vērtību, panākts izcils rezultāts. (Fragments no Eiropas kultūras mantojuma dienu 2023 bukleta, autors. J. Zilgalvis)

9. septembrī

15:00 renesanses ansambļa "Modus Vivendi" koncerts; atvērto stiklinieku darbnīca ar iespēju tur darboties; 

Muzeja telpas atvērta apskatei.

Šogad aprit 250 gadi kopš pirmajiem apbedījumiem Rīgas pilsētas kapos. Mūsdienās Lielie kapi ir unikāla pilsētas zaļā teritorija, kurā atdusas gadsimtu gaitā apbedītie rīdzinieki, to vidū daudzas vēsturiski nozīmīgas personības. Gluži kā pasaules telpā savijas taustāmais ar netveramo, tā gaismas un mūzikas maģijā Rīgas Augšāmcelšanās Evaņģēliski luteriskajā baznīcā ļausimies pārdomām un piemiņai. 

Četras dienas baznīca būs īpaša telpa nebeidzamai savu iespēju un varēšanas izzināšanai, uztveres robežu paplašinājumam, redzētā un dzirdētā atspoguļojumam. Simboliski starojoša gaisotne STROON mūzikas mierīgajā ritmā – tā ir slovāku gaismas dizainera sedemminut gaismas instalācija “Izplatījums” / “The Galaxy”, tā vedinās uz pārdomām par norisēm šajā vietā 250 gadu garumā.  

Notikuma kulminācija paredzēta sestdien, kad Jauniešu koris BALSIS diriģenta Inta Teterovska vadībā vedīs muzikālā ceļojumā – ar balsi tuvāk zvaigznēm. Noskaņu un krāsu palete bezlaika telpā BALSĪM un ērģelēm. 

Ar kultūras pieminekļiem parasti asociē kādu greznu ēku vai mākslas pieminekli, taču mantojuma aizsardzības sistēma aptver arī industriālos pieminekļus, kuru būtiskākā vērtība ir inženiertehniskā unikalitāte, kas sniedz reālu ieskatu agrāko paaudžu sasniegumos. Lai gan sliedes demontētas un ikdienā tiltu izmanto vienīgi kāds rets gājējs, attīstot “Zaļo dzelzceļu” kustību, 2021. gadā izstrādāts un nomarķēts 98 kilometrus garais ceļš Rīga–Ērgļi pa kādreizējo dzelzceļa līniju, piemērojot to velobraucējiem, gājējiem, zirgu izjādēm un ziemā slēpotājiem. Dzelzceļa uzbērums pamazām apaug ar krūmājiem un pārveidojas. Nonākot pie tilta, iespējams novērtēt, cik nozīmīgs dzelzceļa posms tas ir bijis 20. gadsimtā un cik svarīgi ir pasargāt arī šādas inženiertehniskas būves. (Fragments no Eiropas kultūras mantojuma dienu 2023 bukleta, autore: I. Marta)

Tiekamies 9.septembrī plkst.11:00 Upeslejās (stāvlaukumā pretī katlu mājai)

Ekskursija “Dzelzceļa tilts pār Mazās Juglas upi”

Aicinām interesentus Eiropas kultūras mantojuma dienas 2023 ietvaros piedalīties izzinošā ekskursijā starp Ropažu un Salaspils novadiem “Dzelzceļa tilts pār Mazās Juglas upi”.

Ekskursijas laikā gida pavadībā:

- Mērosim nelielu ceļa gabalu no Upeslejām līdz Dzelzceļa tiltam;

- Klausīsimies stāstos par dzelzceļu un Dzelzceļa tiltu;

- 30-to gadu mūzikas pavadībā uzņemsim bildes. Būs arī pieejami 30-to gadu aksesuāri

- Kopā izzināsim vēl nezināmo un dalīsimies pieredzē.

Aicinām ekskursijas dalībniekus tērpties 20-30 gadu stilā!

Pasākums tiek organizēts sadarbībā ar Salaspils tūrisma informācijas centru.

Lūdzam pieteikties ekskursijai, aizpildot anketu: https://ej.uz/Ropazunovads_turisms

Teritorijā pie torņa

Ūdenstorņiem, kuru liktenis šobrīd ir līdzīgs, joprojām tiek meklēts sabiedrības interesēm atbilstošākais izmantojums. Ir notikušas ideju diskusijas, kurās potenciālie īpašnieki paredzēja demontēt vairs nefunkcionējošās inženiertehniskās iekārtas. Pielāgojot Alīses ūdenstorni citai funkcijai, nepieciešams saglabāt ūdenstorņa aprīkojumu kā kultūrvēsturisko vērtību, atjaunojot bojātos aprīkojuma elementus un eksponējot vēsturisko iekārtu būves jaunajā interjerā. (Fragments no Eiropas kultūras mantojuma dienu 2023 bukleta, autore: D. Cebule)

9.septembrī

Kultūrbāra “Balodis” rīkots pasākums: piecu mākslinieku sagatavots multimediāls priekšnesums uz torņa sienām (projekcijas)

20:00 notiks grupas “Alejas” koncerts.

Torņa dārzs tiks atvērts 18:00.

Par Rāmavas muižu, ticams, runātu pagātnes formā, ja vien vairāk nekā pirms 20 gadiem Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ar drosmīgu gājienu nenoorganizētu tās atjaunošanu un nodošanu atbildīgāku apsaimniekotāju rokās. 1745. gadā muižu izveidoja Rīgas patrimonālā apgabala virsmācītājs Depkins, un 1808. gadā to savā īpašumā ieguva labi pazīstamais Garlībs Merķelis, uzceļot arī jaunu Kungu namu klasicisma stilā. Pēc Garlība Merķeļa nāves ēkai bijuši dažādi īpašnieki. Pēc Pirmā pasaules kara muižā izveidoja Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes pētniecības saimniecību, pēc Otrā pasaules kara to sadalīja dzīvokļos. Skaisti iekoptajā parkā un tuvējā apkārtnē sabūvēja ēkas, izjaucot muižas kompleksu. Pēc valsts neatkarības atjaunošanas muižu pārņēma vietējā pagasta vadība. Pašvaldība muižas sakopšanas darbus nesāka, tieši pretēji – ēka tika izdemolēta. (Fragments no Eiropas kultūras mantojuma dienu 2023 bukleta, autore: I. Marta)

10. septembrī

10:00-16:00 ekskursijas muižas teritorijā.

info@ramavasmuiza.lv 26133833.

Sv. Pētera baznīcas būvvēsture un saglabātā substance mūsdienās spilgti ataino gadsimtu gaitā notikušās transformācijas, kā arī parāda Latvijas kultūras mantojuma aizsardzības sistēmas darba rezultātus, attīstību un sasniegumus vairāk nekā pusgadsimtu ilgā laika nogrieznī. Sv. Pētera baznīcas atjaunošanas stāsts rāda mērķtiecīgu vērtību saglabāšanu dažādos laika periodos un politiskajās iekārtās, kas ir viena no kultūras mantojuma sistēmas lielākajām uzvarām Latvijas vēsturē. Pašlaik dievnams ir jaunu izaicinājumu priekšā, sagaidot savu vērtību tālāko atjaunošanu un izcelšanu jaunā kvalitātē. (Fragments no Eiropas kultūras mantojuma dienu 2023 bukleta, autore: A. Ancāne)

9. septembrī 

16:00 Ekskursija (2h) baznīcā. Vietu skaits ierobežots, interesentus pieteikties https://forms.gle/w1vWubNSFvN1M5rx9

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs 

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs 9. un 10. septembrī aicina uz programmu, veltītu Eiropas kultūras mantojuma dienām. Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā veltītas kultūras mantojuma aizsardzības simtgadei. Pirms simts gadiem, 1923. gadā tika pieņemts Likums par pieminekļu aizsardzību Latvijā un tika nodibināta Pieminekļu valde. Šī gada Eiropas kultūras mantojuma dienās Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde īpašu uzmanību pievērš kultūras piemineklim “Doma baznīcas un klostera ansamblis”, kurā atrodas arī Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja telpas, senākā muzeja Baltijas valstīs, kurš šogad svin savu 250. gadu jubileju. Ekskursijas ietvaros apmeklētājiem būs iespēja iepazīties gan ar muzeja ekspozīciju un tā vēsturi, gan pamanīt Doma baznīcas klostera liecības muzeja ekspozīcijā.  

 9. septembrī

12.00 – ekskursija muzeja ekspozīcijā un Rīgas Doma krustejā. 

14.00 – ekskursija muzeja ekspozīcijā un Rīgas Doma krustejā.  

10. septembrī

15.00 – ekskursija Vecrīgā (sākums – Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja vestibilā).  

Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Rīga veidojusies vairāk nekā astoņu gadsimtu gaitā. Ikkatra Vecrīgas ieliņa, ēka, pagalms ir kāds vēstures acumirklis, kas stāsta savu stāstu. Muzejs aicina aizraujošā pastaigā, lai iepazītos ar Vecrīgas kultūras mantojumu.  

Rīgas Domā Marijas kapelā no 10.00-11.30 un no 14.00 - 17.00 ir apskatāma neliela ekspozīcija par Doma restaurāciju.

❗Programmas apmeklējums – ar muzeja ieejas biļetēm. Iegādājoties muzeja ieejas biļetes, dalība Eiropas kultūras mantojuma dienām veltītajās ekskursijās – bez maksas. Ekskursijas notiks latviešu valodā.  

9. un 10. septembrī Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs (Palasta ielā 4, Rīgā) atvērts no 10.00 līdz 17.00. Apmeklējums ar muzeja ieejas biļetēm (skolēniem – EUR 1.00, studentiem un pensionāriem – EUR 3.00, pārējiem – EUR 5.00; ģimenes biļete (1–2 pieaugušie un 1 un vairāk bērnu līdz 18 gadu vecumam) – EUR 7.00. Detalizēti: https://www.rigamuz.lv/rvkm/cenas/ .  

Memoriālā “Rīgas Brāļu kapi” tiks eksponēta vēsturisko fotogrāfiju izstāde, kura būs skatāma no 07.09 – 26.09.

Brīvības laukumā (pie Brīvības pieminekļa) tiks eksponēta izstāde par Brīvības pieminekli , Rīgas Brāļu kapiem un Lielajiem kapiem.

Trīs Brāļi Mazajā pils ielā 19

(programmā vēl iespējamas izmaiņas)

9. septembris

10.00 - 15.00 Iespēja aplūkot  Eiropas kultūras mantojuma dienām sagatavoto ekspozīciju pagalmā un izstādi muzeja zālē pieejama ikvienam, kā arī uzdot jautājumus klātesošajiem Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes darbiniekiem.

10.00 - 15.00 Trīs Brāļi atvērti apmeklētājiem
10.30 – 11.15 iespēja uzdot jautājumus par kultūras mantojuma aizsardzību un arhitektūras mantojumu.
No 11.30 iespēja izstaigāt Trīs Brāļus gida pavadībā nelielās grupās.

10. septembris

10.00 - 15.00 Iespēja aplūkot  Eiropas kultūras mantojuma dienām sagatavoto ekspozīciju pagalmā un izstādi muzeja zālē pieejama ikvienam, kā arī uzdot jautājumus klātesošajiem Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes darbiniekiem.

Pasākuma laikā apmeklētāji varēs ne tikai aplūkot ēkas, bet arī gūt ieskatu kultūras pieminekļu dokumentācijas vēsturē un mantojuma aizsardzības darbā. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas reģionālā nodaļa sagatavojusi būvdetaļu izstādi Trīs Brāļu pagalmā, pievēršot īpašu uzmanību tieši izglābtām detaļām no cietušām vai nojauktām ēkām. Izstāde vēstī par laika posmu, kas formējis vērtības, ar kurām šobrīd saprotam kultūras mantojumu, taču lielākoties šo vēstures periodu pazīstam tikai no labā kvalitātē saglabātām liecībām, vai to fotogrāfijām. Ekspozīcijā veltīta uzmanība būvdetaļu fragmentiem visdažādākajās saglabātības pakāpēs. Objekti veido stāstu par kultūras mantojuma aizsardzību, dokumentējot niansētus vēstures nospiedumus un cēloņsakarības. No praktiskās puses būvdetaļas ir lielisks izziņas materiāls un paraugs rekonstrukcijai, amatniecības kvalitātei un senāk izmantotajām tehnoloģijām.

9.SEPTEMBRĪ 

IZGLĪTĪBA

11.00 ­­Dr. hist. Gvido Straube “Latviešu zemnieku ceļš uz gara gaismu un atmodu”

Lekcijā uzzināsim par latviešu bērnu izglītības iespējām lauku vidē 17. un 18. gs., Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa lomu skolu izveidē Vidzemes zemnieku bērniem, apgaismības un brāļu draudžu darbības ietekmi uz pirmās latviešu inteliģentu kārtas veidošanos, kas kļūst par izšķirošu faktoru t.s. veclatviešu kustības un jaunlatviešu kustības izveidē, nodrošinot  nacionālo atmodu 19. gs.   

12.30 Dr. hist. Mārtiņš Kuplais un Miķelis Rikveilis  vada ekskursiju “Ar izglītību saistītās 18. gadsimta zemnieku celtnes Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā”

Ekskursijas laikā tiks apmeklētas divas muzeja eksponātēkas: dzīvojamā rija – skola, kas uz muzeju pārvesta no  Valmieras “Brežu” mājām, un brāļu draudzes nams  no “Jaunmežuļiem” Plāņos. Būs iespēja uzzināt par dzīves veidu dzīvojamā rijā 18. gs. un gūt ieskatu hernhūtiešu mācībā, kādēļ latvieši pievērsās brāļu draudžu kustībai, ar ko tā bija īpaša un kādas neizdzēšamas pēdas tā atstājusi  latviešu kultūrā un mentalitātē.

❗️Dalība 9. septembra nodarbībai jāpiesaka, aizpildot pieteikšanas anketu līdz 8. septembrim:  https://form.jotform.com/232455271833355