Rīga

6. septembrī, plkst. 13.00

Ziemeļvalstu Ministru padomes birojā Latvijā, Marijas ielā 13/3 (Berga bazārā), Rīgā

Latvijas Arhitektu savienība un Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā aicina uz ikvienam interesentam atvērtu lekciju, kurā ievērojamais dāņu ainavu arhitekts Torbens Šēnherrs izrādīs savus projektus un dalīsies pieredzē par estētiski augstvērtīgas un visām paaudzēm pieejamas vides veidošanu vietās ar augstu kultūrvēsturisko vērtību.
Ieeja — bez maksas ar iepriekšēju reģistrēšanos, pasākuma valoda — angļu. 

2024. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu galvenā tēma ir kultūras mantojuma pieejamība un drošība, kam ainavu arhitekts Torbens Šēnherrs (Torben Schønherr) pievērsīsies savā lekcijā, iepazīstinot Latvijas auditoriju ar konkrētiem piemēriem no savas prakses.

Ilggadīgās darbības laikā Šēnherrs ir strādājis visās ainavu arhitektūras disciplīnās un dažādos mērogos, kā arī ar pilsētplānošanas projektiem. Lekcijā Rīgā Torbens Šēnherrs tuvāk iepazīstinās ar darbiem, kas īstenoti vietās ar augstu kultūrvēsturisko vērtību, to saglabājot, izceļot un padarot pieejamu. Piemēru vidū ir risinājumi Dānijas senākās pilsētas Rībes Doma laukumā, Vīborgas vēsturiskās vecpilsētas, Hilkes viduslaiku baznīcas, vēsturisko Menstedas kaļķakmens raktuvju pieejamības nodrošināšanā. Ainavu arhitekts pievērsīsies arī universālā dizaina principiem, kas īstenoti, kopā ar arhitektu un mākslinieci izveidojot Vestledas taku uz liedagu. Izvietota Dānijas rietumos pie Ziemeļjūras, tā ikvienam neatkarīgi no fiziskajām spējām ļauj baudīt kāpu ainavu un pludmali, vienlaikus demonstrējot gan funkcionālu, gan radošu skatījumu un notverot vietas garu.

"Būdams ainavu arhitekts, Torbens Šēnherrs paplašina telpu starp kultūras mantojuma dziļajām saknēm un zvaigznēm galaktikās. Viņš aptver vēstures diženumu un ļauj savām zināšanām materializēties ciešā saskarē un pazemībā pret vietu, ar skaidru izpratni radot ievērojamus darbus," teikts komisijas pamatojumā, kad 2018. gadā Torbens Šēnherrs saņēma arhitekta Kristiana Frederika Hansena vārdā nosaukto godalgu — augstāko atzinību, ko Dānijā piešķir arhitektam.

"Nodrošināt vides pieejamību vēsturiskā vidē ir izaicinājums, jo aizsardzības apsvērumu dēļ tā sākotnēji ir nereti, tieši pretēji, plānota nepieejama. Mūsdienās, kad tās funkcija ir mainījusies, ir svarīgi kultūrvēsturiskās vērtības gudri un atbildīgi atvērt sabiedrībai. Arī Rīgas vēsturiskajā centrā pašlaik norit gan tā plānojuma aktualizēšana, gan Vecrīgas ielu vides pieejamības risinājumu īstenošana. Vēsturiskas ēkas tiek atjaunotas gan galvaspilsētā, gan reģionos. Lai arī katrs gadījums jāskata atsevišķi, esmu pārliecināts, ka Dānijas paraugi kalpos par ierosmi arī vietējiem speciālistiem, jo arhitektiem ir vadoša lomu vides pieejamības un līdz ar to arī iekļaujošas sabiedrības veidošanā," teic Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs, restaurācijas arhitekts Artūrs Lapiņš.

Torbens Šēnherrs (Torben Schønherr, 1943, Dānija) ir ainavu arhitekts ar plašu pieredzi skvēru, vēsturisko dārzu un pilsētvides projektu īstenošanā. 1984. gadā dibinājis ainavu arhitektūras uzņēmumu "Schønherr", kura valdē strādāja līdz 2014. gadam. Šēnherrs turpina strādāt individuāli, ir vairāku grāmatu un publikāciju autors, uzstājas ar priekšlasījumiem par senioriem draudzīgām pilsētām un universālā dizaina pieeju, pilsētu vēsturisko centru, ēku un parku pieejamības uzlabošanu. Paralēli darbam ainavu arhitektūrā raksta dzeju.

7. septembrī, plkst. 14.00 - 17.00

14.00 Ukuleļu ansambļa "Lasolla" koncerts;

14.30  Priekšlasījums un sarunas: “Tautas/ Arodbiedrību nams: nākotnes vizionārs par taisnības valsti”. Runātāji: Sanita Duka, Mg. Art un Egils Baldzēns, LBAS priekšsēdētājs. 

16.00 ekskursija pa Arodbiedrību namu

14.00 - 17.00 nams atvērts apmeklētājiem ļaujot atklāt ikdienā neredzamo.

Pirmais pasaules karš pārsteidza ar savu nežēlību – karā pirmo reizi tika veikti indīgu gāzu uzbrukumi, radot nepieciešamību pēc jauna veida patvērumiem. 1929. gadā pēc Latvijas sociāldemokrātu ierosinājuma izveidoja Tautas biedrību, kura sadarbībā ar dažādām nevalstiskām organizācijām Bruņinieku un Tērbatas ielas stūrī uzcēla plašu ēku – Tautas namu. Pirmajā stāvā ierīkoja restorānu, augstākos stāvus aizņēma dažādas nevalstiskās organizācijas un biedrības, tostarp arodbiedrības, pagraba telpās jau sākotnēji ieplānoja ierīkot gāzu patvertni, kur nepieciešamības gadījumā varētu izmitināties lielāks iedzīvotāju skaits. Mūsdienās telpās vairs nav saglabājušās liecības par drošu patvertni, tomēr Tautas nama projekts ir labs paraugs, kā par civiliedzīvotāju drošību rūpējās Latvijas pirmās brīvvalsts laikā.  / NKMP Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja I. Marta

7. septembrī plkst. 11.00, 13.00 un 14.00

nāc uz ekskursijām LNB, iepazīsti vērtības un uzzini par pieejamības un drošības aspektiem bibliotēkas ēkā – arī tur, kur ikdienā apmeklētāji ne vienmēr var iekļūt!

Šogad Eiropas kultūras mantojuma dienas veltītas kultūras mantojuma pieejamībai un drošībai. Uzmanība pievērsta trīs galvenajiem virzieniem: kultūras mantojuma publiskajai pieejamībai, piekļūstamībai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un drošībai, kas ietver arī sabiedrības atbildību un zināšanas par kultūras vērtību saglabāšanu.

2023. gadā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka tika iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Saglabājot ēkas arhitektoniskās vērtības, ikdienā tiek domāts arī par pieejamības jautājumiem tās apmeklētājiem, kā arī drošības jautājumiem visām vērtībām, ko glabā Gaismas pils.

Ekskursijas notiks LNB Attīstības departamenta vadītājas Katrīnas Kukaines un LNB padomnieka arhitektūras un kultūrpolitikas jautājumos, arhitekta Jāņa Dripes vadībā.

Ekskursijas pieturpunkti:

LNB ēka kā arhitektūras piemineklis;
pieejamība LNB ēkā;
ēkas arhitekts Gunārs Birkerts;
krātuvju noslēpumi – krājuma drošība;
dizaina vērtības LNB;
LNB pilsētvides ainavā.

Ekskursijas ir bezmaksas. Vienas ekskursijas ilgums – 50 minūtes, vietu skaits ierobežots.

Iepriekšēja pieteikšanās līdz 6. septembrim, aizpildot pieteikšanās anketu: https://ej.uz/2sw8

Sīkāka informācija par ekskursiju norisi interesentiem tiks nosūtīta e-pastā pēc pieteikuma anketas aizpildīšanas.

Nacionālā bibliotēka ir īpaša kultūrvieta – droša un plašai publikai pieejama nacionālas nozīmes kultūras, zinātnes, nācijas atmiņas un izglītības institūcija, kas iemājojusi arhitekta Gunāra Birkerta radītā, telpiski unikālā un Latvijai simboliskā būvē. Gaismas pils ir nācijas stūrakmens ar kultūras pieminekļa statusu.  / J. Dripe, K. Kukaine

7. septembris

11.00 un 13.00 valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa - Rīgas Politehniskā institūta, tagad Latvijas Universitātes galvenās ēkas - iepazīšanas seansi.

Katra seansa sākumā apmeklētājus sagaidīsim Lielajā aulā, kur īsā prezentācijā iepazīstināsim ar ēku, nozīmīgākajiem notikumiem kopš tās uzcelšanas, galvenajiem apskates objektiem un vizītes scenāriju. Būs iespēja iepazīt Lielo un Mazo aulas, vēsturisko Studentu karceri un Laika dienestu, Lauvas portālu un Domu laukuma 4 dzīvojamās un biroja ēkas portālu, kā arī citus ēkā saglabājušos kultūrvēsturiskos simbolus.

Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākums aizsāks LU 105. dzimšanas dienas svētku mēnesi. 

Bezmaksas pasākums. Tiks veikta fotografēšana un fotogrāfijas izmantosim pasākuma publicitātei.

Papildus informācija pa tel. 25733456.

Valsts drošības pamatu veido ne tikai tās militārais potenciāls, bet arī tautas izglītotība. Lai arī augstākā izglītība mūsdienās ir pašsaprotama, tās pieejamība Latvijas vēsturē ir salīdzinoši nesena. Viens no tās simboliem Rīgas pilsētvidē ir Latvijas Universitātes (LU) galvenā ēka. / NKMP Arheoloģijas un vēstures daļas speciālists K. M. Molls

6. septembrī, plkst. 16.00

Tematiskā ekskursija "Botāniskais griezums" piedāvā jaunu, līdz šim neapgūtu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izziņas šķautni. Ekskursijas mērķis ir iepazīt mākslas muzeju kā dabiskās vides daļu un vienlaicīgi kompleksu šīs vides reprezentācijas formu, kā arī pievērsties tā saturam, raugoties no augu kultūras perspektīvas. Ekskursiju vadīs māksliniece, pētniece Rita Broka.

• Maksimālais dalībnieku skaits grupā – 25.
• Muzejā vēlams ierasties aptuveni 10–15 minūtes pirms norises sākuma, lai nesteidzīgi varētu izmantot kases un garderobes pakalpojumus.
• Norise veidota kā pastaiga ap muzeju un pa muzeja ēku un ekspozīcijam.
• Pirms norises tikšanās un reģistrēšanās pasākumam laukumā pie muzeja kafejnīcas.

• Norises piekļūstamība

• Norise ir pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
• Norises laikā muzeja iekštelpās iespējams izmantot pārnēsājamos krēslus. Krēsli ir izmantojami arī kā atbalsts pārvietojoties. Tie atrodas muzeja 2. stāva vestibilā pie Informācijas punkta.
• Ja Jums jānodrošina īpašas piekļuves prasības vai ir jautājumi par muzeja piekļūstamību, lūdzam sazināties: 67324461, ekskursijas@lnmm.lv.

Pasākuma ilgums 60 - 90 min. Bez vecuma ierobežojuma. Dalība bez maksas, bet vietu skaits ierobežots un nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.

Aktīva līdzdalība kultūras dzīvē palīdz saglabāt kultūras mantojumu un tautas tradīcijas, nododot to nākamajām paaudzēm. Piekļūstami muzeji veicina visu sabiedrības locekļu iesaisti, veido vidi, kurā ikviens var baudīt kultūras, izglītības un sociālo pieredzi vienlīdzīgi ar citiem, stiprinot muzeja kā kopienas centra lomu.  / NKMP Rīgas reģionālās nodaļas inspektore I. Ēķe

Torņa klātienes apmeklējums, saistībā ar pārbūves darbiem, nav iespējams. 

Torni attālināti var iepazīt, apmeklējot 360 grādu tūri tīmekļvietnē, kā arī noskatoties filmizrādi “Data ir mans vārds”. Filmizrāde ir iespēja oriģinālā veidā uzzināt TV torņa un Rīgas radio un televīzijas stacijas vēsturi, kas vienlaikus ir arī stāsts par tehnoloģiju attīstības vēsturi Latvijā.

Apmeklēt vietni

Viens no drošības aspektiem ir sakaru nodrošināšana un kiberdrošība. Ātra un precīza apziņošana krīzes situācijās un iedzīvotāju nodrošināšana ar uzticamu un pārbaudītu informāciju arī ikdienā var būt izšķiroši svarīga.  

Pirmajam Rīgas televīzijas un radio tornim Āgenskalnā kļūstot mazāk efektīvam, 1967. gadā sāka runāt par jauna televīzijas un radio torņa un sakaru centra celtniecību. Izvērtējot visus aspektus, par labāko vietu speciālisti atzina Zaķusalu. Torņa projektēšanā tika piesaistīts gruzīnu arhitekts Kims Nikuradze, kurš izvēlējās būvēt tērauda torni ar nolūku piešķirt izteiksmīgu izskatu. Arhitektu grupa Nikuradzes vadībā izveidoja vairākus variantus. Tornis celts, lai izturētu 7,5 balles stipru zemestrīci un vēja brāzmas līdz pat 44 metriem sekundē. Pie torņa 198 metru augstumā piestiprināti trīs svārsti, kas maksimāli samazina horizontālās svārstības. Torņa ēkā izvietota raidītāju zāle, administratīvās un tehniskās telpas. Torņa galvenā nesošā konstrukcija ir trīs balsti, kas veido torņa plastisko izskatu un bija inženiertehniski vissarežģītākais elements projektēšanas un būvniecības laikā. Torņa antenas daļa noslēdzas ar slaidu mastu. Celtniecība sākās 1979. gadā, ekspluatācijā torni nodeva 1989. gadā.  

2016. gadā tornis iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā arhitektūras piemineklis. Rīgas radio un televīzijas tornim ir nozīmīga funkcija – tas veic valsts nozīmes, militārās, civilās aizsardzības un citu sakaru nodrošināšanu, kā arī paredzēts efektīvai sakaru vadībai valsts apdraudējuma situācijās. Būvē izvietotie sakaru un telekomunikāciju infrastruktūras objekti, datu centri nodrošina Latvijas radio un televīzijas darbību visā Latvijas teritorijā. Darbības jauda Rīgas torni padara par nozīmīgāko elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju kolokācijas punktu Baltijā. Rīgas radio un televīzijas tornis kopā ar pārējo VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” infrastruktūru nodrošina radio un televīzijas programmu raidīšanu, sertifikācijas pakalpojumus, veic datu pārraidi un nodrošina kiberaizsardzību.  

Drošības iemeslu dēļ Rīgas radio un televīzijas torņa publiskā pieejamība ir daļēji ierobežota, tāpēc VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” izveidojusi interaktīvu tīmekļvietni lvrtc.lv, lai ikviens interesents varētu iepazīties ar Rīgas radio un televīzijas torņa darbību, vēsturi un skatīt skatus, kādi paveras no augstajām skatu platformām.  / NKMP Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja I. Marta

7. septembrī

11.00 - 14.00 iespējams apmeklēt muižiņu, iepazīties ar tās vēsturi un restaurāciju, apskatīt tās piemērotību izglītības norisēm. Informatīvais stāstījums pl. 11.15, 12.15, 13.15."

8. septembris, plkst. 12.00

Lai Eiropas kultūras mantojuma dienu 2024 ietvaros izceltu Daugavgrīvas cietokšņa nozīmīgo lomu kultūras mantojuma kontekstā, 8.septembrī interesenti aicināti ekskursijā uz Daugavgrīvas cietoksni.

Tiekamies pie cietokšņa vārtiem svētdien, 8. septembrī, plkst. 12.00, līdzi jāņem lukturīši un pretodu aizsarglīdzekļi.

Ekskursijas ilgums aptuveni 2 stundas.

Ekskursiju vadīs Sandra Jakušonoka (biedrība "Bolderājas grupa")

Ilgums aptuveni 2 stundas, dalība bez maksas.

Pēc ekskursijas pieejama vieta piknikam.

Daugavgrīvas cietokšņa adrese: Birzes iela 2, Rīga

Sabiedriskais transports: 3. vai 36. autobuss līdz pieturai Daugavgrīvas cietoksnis

Tālrunis informācijai: 28204051