6. septembrī, plkst. 13.00
Ziemeļvalstu Ministru padomes birojā Latvijā, Marijas ielā 13/3 (Berga bazārā), Rīgā
Latvijas Arhitektu savienība un Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā aicina uz ikvienam interesentam atvērtu lekciju, kurā ievērojamais dāņu ainavu arhitekts Torbens Šēnherrs izrādīs savus projektus un dalīsies pieredzē par estētiski augstvērtīgas un visām paaudzēm pieejamas vides veidošanu vietās ar augstu kultūrvēsturisko vērtību.
Ieeja — bez maksas ar iepriekšēju reģistrēšanos, pasākuma valoda — angļu.
2024. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu galvenā tēma ir kultūras mantojuma pieejamība un drošība, kam ainavu arhitekts Torbens Šēnherrs (Torben Schønherr) pievērsīsies savā lekcijā, iepazīstinot Latvijas auditoriju ar konkrētiem piemēriem no savas prakses.
Ilggadīgās darbības laikā Šēnherrs ir strādājis visās ainavu arhitektūras disciplīnās un dažādos mērogos, kā arī ar pilsētplānošanas projektiem. Lekcijā Rīgā Torbens Šēnherrs tuvāk iepazīstinās ar darbiem, kas īstenoti vietās ar augstu kultūrvēsturisko vērtību, to saglabājot, izceļot un padarot pieejamu. Piemēru vidū ir risinājumi Dānijas senākās pilsētas Rībes Doma laukumā, Vīborgas vēsturiskās vecpilsētas, Hilkes viduslaiku baznīcas, vēsturisko Menstedas kaļķakmens raktuvju pieejamības nodrošināšanā. Ainavu arhitekts pievērsīsies arī universālā dizaina principiem, kas īstenoti, kopā ar arhitektu un mākslinieci izveidojot Vestledas taku uz liedagu. Izvietota Dānijas rietumos pie Ziemeļjūras, tā ikvienam neatkarīgi no fiziskajām spējām ļauj baudīt kāpu ainavu un pludmali, vienlaikus demonstrējot gan funkcionālu, gan radošu skatījumu un notverot vietas garu.
"Būdams ainavu arhitekts, Torbens Šēnherrs paplašina telpu starp kultūras mantojuma dziļajām saknēm un zvaigznēm galaktikās. Viņš aptver vēstures diženumu un ļauj savām zināšanām materializēties ciešā saskarē un pazemībā pret vietu, ar skaidru izpratni radot ievērojamus darbus," teikts komisijas pamatojumā, kad 2018. gadā Torbens Šēnherrs saņēma arhitekta Kristiana Frederika Hansena vārdā nosaukto godalgu — augstāko atzinību, ko Dānijā piešķir arhitektam.
"Nodrošināt vides pieejamību vēsturiskā vidē ir izaicinājums, jo aizsardzības apsvērumu dēļ tā sākotnēji ir nereti, tieši pretēji, plānota nepieejama. Mūsdienās, kad tās funkcija ir mainījusies, ir svarīgi kultūrvēsturiskās vērtības gudri un atbildīgi atvērt sabiedrībai. Arī Rīgas vēsturiskajā centrā pašlaik norit gan tā plānojuma aktualizēšana, gan Vecrīgas ielu vides pieejamības risinājumu īstenošana. Vēsturiskas ēkas tiek atjaunotas gan galvaspilsētā, gan reģionos. Lai arī katrs gadījums jāskata atsevišķi, esmu pārliecināts, ka Dānijas paraugi kalpos par ierosmi arī vietējiem speciālistiem, jo arhitektiem ir vadoša lomu vides pieejamības un līdz ar to arī iekļaujošas sabiedrības veidošanā," teic Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs, restaurācijas arhitekts Artūrs Lapiņš.
Torbens Šēnherrs (Torben Schønherr, 1943, Dānija) ir ainavu arhitekts ar plašu pieredzi skvēru, vēsturisko dārzu un pilsētvides projektu īstenošanā. 1984. gadā dibinājis ainavu arhitektūras uzņēmumu "Schønherr", kura valdē strādāja līdz 2014. gadam. Šēnherrs turpina strādāt individuāli, ir vairāku grāmatu un publikāciju autors, uzstājas ar priekšlasījumiem par senioriem draudzīgām pilsētām un universālā dizaina pieeju, pilsētu vēsturisko centru, ēku un parku pieejamības uzlabošanu. Paralēli darbam ainavu arhitektūrā raksta dzeju.
7. septembrī, plkst. 14.00 - 17.00
14.00 Ukuleļu ansambļa "Lasolla" koncerts;
14.30 Priekšlasījums un sarunas: “Tautas/ Arodbiedrību nams: nākotnes vizionārs par taisnības valsti”. Runātāji: Sanita Duka, Mg. Art un Egils Baldzēns, LBAS priekšsēdētājs.
16.00 ekskursija pa Arodbiedrību namu
14.00 - 17.00 nams atvērts apmeklētājiem ļaujot atklāt ikdienā neredzamo.
Pirmais pasaules karš pārsteidza ar savu nežēlību – karā pirmo reizi tika veikti indīgu gāzu uzbrukumi, radot nepieciešamību pēc jauna veida patvērumiem. 1929. gadā pēc Latvijas sociāldemokrātu ierosinājuma izveidoja Tautas biedrību, kura sadarbībā ar dažādām nevalstiskām organizācijām Bruņinieku un Tērbatas ielas stūrī uzcēla plašu ēku – Tautas namu. Pirmajā stāvā ierīkoja restorānu, augstākos stāvus aizņēma dažādas nevalstiskās organizācijas un biedrības, tostarp arodbiedrības, pagraba telpās jau sākotnēji ieplānoja ierīkot gāzu patvertni, kur nepieciešamības gadījumā varētu izmitināties lielāks iedzīvotāju skaits. Mūsdienās telpās vairs nav saglabājušās liecības par drošu patvertni, tomēr Tautas nama projekts ir labs paraugs, kā par civiliedzīvotāju drošību rūpējās Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. / NKMP Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja I. Marta
Pasākuma laikā apmeklētājiem būs iespēja apmeklēt ikdienā nepieejamas telpas, sīkāka informācija sekos.
Nacionālā bibliotēka ir īpaša kultūrvieta – droša un plašai publikai pieejama nacionālas nozīmes kultūras, zinātnes, nācijas atmiņas un izglītības institūcija, kas iemājojusi arhitekta Gunāra Birkerta radītā, telpiski unikālā un Latvijai simboliskā būvē. Gaismas pils ir nācijas stūrakmens ar kultūras pieminekļa statusu. / J. Dripe, K. Kukaine
Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākums aizsāks LU 105. dzimšanas dienas svētku mēnesi. Sīkāka informācija sekos.
Valsts drošības pamatu veido ne tikai tās militārais potenciāls, bet arī tautas izglītotība. Lai arī augstākā izglītība mūsdienās ir pašsaprotama, tās pieejamība Latvijas vēsturē ir salīdzinoši nesena. Viens no tās simboliem Rīgas pilsētvidē ir Latvijas Universitātes (LU) galvenā ēka. / NKMP Arheoloģijas un vēstures daļas speciālists K. M. Molls
6. septembrī, informācija tiks precizēta
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs aicina iepazīt muzeja ēku kā kompleksu dabiskās vides reprezentācijas formu, piedāvājot iepriekš neapzinātu Eiropas kultūras mantojuma objekta uztveres šķautni.Tematiskās ekskursijas mērķis ir palūkoties uz ēku, tai pieguļošo parka un apstādījumu teritoriju un pastāvīgo ekspozīciju no augu valsts perspektīvas. Botāniski orientētā šķērsgriezumā būs iespējams izzināt muzeja ārtelpu, ēkas arhitektūru, interjera dekoratīvos elementus un vecmeistaru gleznu vizuālo saturu saistībā ar identificētajiem un plašāk pārstāvētajiem augu tipiem, to bioloģiskajām īpatnībām, mītisko, simbolisko un estētisko nozīmi. Īpaši uzsverama ir paredzētā iespēja tematiski vienotā un iekļaujošā veidā iepazīt būtiskākās muzeja pastāvēšanas laikā notikušās vides izmaiņas, vēršot uzmanību uz dažādo dzīvības formu līdzpastāvēšanas un līdzatbildības aspektiem.
Ekskursijas programma un maršruts ir izstrādāti, ņemot vērā un nodrošinot pieejamības, piekļūstamības un drošības prasības. Ekskursiju vadīs māksliniece, pētniece Rita Broka.
Pasākuma ilgums 60 - 90 min. Bez vecuma ierobežojuma. Dalība bez maksas, bet vietu skaits ierobežots un nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.
Aktīva līdzdalība kultūras dzīvē palīdz saglabāt kultūras mantojumu un tautas tradīcijas, nododot to nākamajām paaudzēm. Piekļūstami muzeji veicina visu sabiedrības locekļu iesaisti, veido vidi, kurā ikviens var baudīt kultūras, izglītības un sociālo pieredzi vienlīdzīgi ar citiem, stiprinot muzeja kā kopienas centra lomu. / NKMP Rīgas reģionālās nodaļas inspektore I. Ēķe
Torņa klātienes apmeklējums, saistībā ar pārbūves darbiem, nav iespējams.
Torni attālināti var iepazīt, apmeklējot 360 grādu tūri tīmekļvietnē, kā arī noskatoties filmizrādi “Data ir mans vārds”. Filmizrāde ir iespēja oriģinālā veidā uzzināt TV torņa un Rīgas radio un televīzijas stacijas vēsturi, kas vienlaikus ir arī stāsts par tehnoloģiju attīstības vēsturi Latvijā.
Apmeklēt vietni
Viens no drošības aspektiem ir sakaru nodrošināšana un kiberdrošība. Ātra un precīza apziņošana krīzes situācijās un iedzīvotāju nodrošināšana ar uzticamu un pārbaudītu informāciju arī ikdienā var būt izšķiroši svarīga.
Pirmajam Rīgas televīzijas un radio tornim Āgenskalnā kļūstot mazāk efektīvam, 1967. gadā sāka runāt par jauna televīzijas un radio torņa un sakaru centra celtniecību. Izvērtējot visus aspektus, par labāko vietu speciālisti atzina Zaķusalu. Torņa projektēšanā tika piesaistīts gruzīnu arhitekts Kims Nikuradze, kurš izvēlējās būvēt tērauda torni ar nolūku piešķirt izteiksmīgu izskatu. Arhitektu grupa Nikuradzes vadībā izveidoja vairākus variantus. Tornis celts, lai izturētu 7,5 balles stipru zemestrīci un vēja brāzmas līdz pat 44 metriem sekundē. Pie torņa 198 metru augstumā piestiprināti trīs svārsti, kas maksimāli samazina horizontālās svārstības. Torņa ēkā izvietota raidītāju zāle, administratīvās un tehniskās telpas. Torņa galvenā nesošā konstrukcija ir trīs balsti, kas veido torņa plastisko izskatu un bija inženiertehniski vissarežģītākais elements projektēšanas un būvniecības laikā. Torņa antenas daļa noslēdzas ar slaidu mastu. Celtniecība sākās 1979. gadā, ekspluatācijā torni nodeva 1989. gadā.
2016. gadā tornis iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā arhitektūras piemineklis. Rīgas radio un televīzijas tornim ir nozīmīga funkcija – tas veic valsts nozīmes, militārās, civilās aizsardzības un citu sakaru nodrošināšanu, kā arī paredzēts efektīvai sakaru vadībai valsts apdraudējuma situācijās. Būvē izvietotie sakaru un telekomunikāciju infrastruktūras objekti, datu centri nodrošina Latvijas radio un televīzijas darbību visā Latvijas teritorijā. Darbības jauda Rīgas torni padara par nozīmīgāko elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju kolokācijas punktu Baltijā. Rīgas radio un televīzijas tornis kopā ar pārējo VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” infrastruktūru nodrošina radio un televīzijas programmu raidīšanu, sertifikācijas pakalpojumus, veic datu pārraidi un nodrošina kiberaizsardzību.
Drošības iemeslu dēļ Rīgas radio un televīzijas torņa publiskā pieejamība ir daļēji ierobežota, tāpēc VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” izveidojusi interaktīvu tīmekļvietni lvrtc.lv, lai ikviens interesents varētu iepazīties ar Rīgas radio un televīzijas torņa darbību, vēsturi un skatīt skatus, kādi paveras no augstajām skatu platformām. / NKMP Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja I. Marta