Latvijā ir gandrīz 9000 kultūras pieminekļu - būvētais mantojums, mākslas priekšmeti, arheoloģiskās vērtības. Kā kultūras vērtību esošajiem un potenciālajiem īpašniekiem, attīstītājiem un pētniekiem var palīdzēt modernās tehnoloģijas iespējams izzināt jaunajā rokasgrāmatā “3D un mūsdienu tehnoloģijas kultūras mantojuma saglabāšanā un pārvaldībā”. Izdevums izstrādāts sadarbībā ar Norvēģijas Kultūras mantojuma pārvaldi, turpinot ilgstošo sadarbību kultūras mantojuma jomā, kas aizsākusies jau 20. gs. 90. gados.
Kultūras pieminekļos nepieciešams veikt uzturēšanas, atjaunošanas un arī, pēc vajadzības, pārveidošanas darbus. Plānošanas procesā jāapzinās, ka kultūras mantojuma aizsardzība un attīstība nav iedomājama bez precīzas izpētes un dokumentēšanas. Darbā ar kultūras mantojumu nepastāv vienkāršoti standarta risinājumi un izsvērtu lēmumu pieņemšanai nepieciešami dati un to analīze. Mūsdienās pieejamās digitālās tehnoloģijas sniedz iespējas iegūt augstas precizitātes datus, taču būtiski ir gūt konkrētajai situācijai vispiemērotākos. Jaunā rokasgrāmata kalpos kā praktisks ceļvedis, palīdzot izprast pieejamās tehnoloģijas, izvairīties no potenciālām kļūdām un rast efektīvākos risinājumus, ietaupot laiku. Izdevumā atrodams:
- Kultūras mantojuma veidu raksturojums un dažādas dokumentēšanas metodes;
- Ieteikumi optimālu datu iegūšanai, izmantojot dažādas 3D tehnoloģijas;
- Skaidrojumi par digitālo tehnoloģiju iespējām vēsturisko objektu uzraudzībā un restaurācijā;
- Ekspertu pieredzes stāsti, kas palīdz izvairīties no kļūdām un optimizēt darbu ar kultūras mantojumu.
Digitālā dokumentācija – nepieciešamība, nevis izvēle
Ņemot vērā potenciālos ģeopolitiskos draudus un globālās klimata pārmaiņas, kultūras mantojuma digitālā dokumentēšana kļuvusi par prioritāti visā Eiropā. Eiropas Savienības dalībvalstu kopīgs mērķis ir veidot vienotu Eiropas kultūras mantojuma datu telpu, kas ļautu dokumentēt un saglabāt īpaši nozīmīgas un apdraudētas vērtības.
Izaugsme un izaicinājumi
Kultūras mantojuma informācijas centra vadītāja S. Čevere rokasgrāmatā raksta: “Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes līdzšinējā pieredze 3D tehnoloģiju izmantošanā kultūras mantojuma pārvaldībā un izpētē ir apliecinājusi savu nozīmīgumu un potenciālu. Ir veiksmīgi īstenoti vairāki projekti, kas ļāvuši ne tikai dokumentēt un saglabāt kultūras vērtības digitālā formātā, bet arī uzlabot to pieejamību un pētniecības iespējas.” Tomēr strauji augošā tehnoloģiju attīstība rada ne tikai jaunas iespējas, bet arī izaicinājumus datu ilgtspējīgā uzglabāšanā, interpretācijā un attēlošanā. Vienlaikus rodas pieprasījums pēc jauna veida speciālistiem, kas spētu apvienot zināšanas no dažādām nozarēm. Latvijas Universitāte jau spērusi soļus jauno speciālistu sagatavošanā, piedāvājot studiju programmas, kas aptver ģeoloģijas, informātikas un kultūras mantojuma jomas, tajā skaitā arī sagatavojot profesionāļus, kas spēs strādāt ar modernajām tehnoloģijām kultūras mantojuma saglabāšanā. “Tomēr, lai pilnībā izmantotu 3D tehnoloģiju potenciālu, nepieciešams turpināt attīstību vairākos virzienos. Viens no būtiskākajiem aspektiem ir finansējuma un cilvēkresursu kapacitātes palielināšana, nodrošinot speciālistu apmācību un tehnoloģiju pieejamību valsts un pašvaldību institūcijām. Turklāt svarīgi ir veicināt sadarbību starp dažādām institūcijām un zinātniskajiem centriem, lai nodrošinātu vienotu datu standartu un ilgtermiņa uzglabāšanas stratēģiju.” raksta S. Čevere.