Meklēšanas rezultāts

2. Latvijas muižu arhitektūras un mākslas mantojumu var aplūkot dažādos griezumos: hronoloģiskā, stilistiskā vai tipoloģiskā. Laika izteiksmē tas ietver vairākus gadsimtus no 16....

Latvijas valsts simtgadi sasniedzot, ik gadu piedzīvojam arī kādu valstiski svarīgu institūciju vai nozaru simts gadu pastāvēšanas slieksni, kas dod iespēju atskatīties vēsturē, izvērtēt paveikto un izcelt būtisko....

2008. gadā ēka atzīta par “kultūrvēsturiski vērtīgu” – tā ir nozīmīga Pētersalas ielas kultūrvēsturiskajai ainavai, kā 19. gadsimta beigu koka apbūves liecība.... Arī pēc notikušā spēkā paliek no likuma izrietošā prasība ēku atjaunot, kas pierāda, ka Latvijā tiek respektēti kultūras mantojuma saglabāšanas principi, ko nosaka Eiropas konvencijas....

Arhitekta un arhitektūras idejas loma būvniecības procesā ieņem arvien mazāku, pat pakārtotu nozīmi. Notiekošais Latvijā liecina par to, ka nepilnīgi tiek izprasta Rīgas vēsturiskā centra īpašā vērtība un ka tiek aizmirstas pat jaunākās nozares filozofiju veidojošās nostādnes – Davosas deklarācija “Ceļā uz augstas kvalitātes būvkultūru”, kā arī  iniciatīva “Jaunais Eiropas Bauhaus”....

Latvija starptautiskajās Eiropas kultūras mantojuma dienās piedalās kopš 1995. gada, katrā gadā izskatot kādu īpašu tēmu: 1995 “Koka mantojums Latvijā” 1996 “Latvijas kultūras mantojums 1920 - 1940” 1997 “Latvijas muižas un pilis” 1998 “Latvijas pilskalni” 1999 “Eiropa – kopīgs mantojums....

06.2020.) apliecināja, ka nojaukšanas darbi esot daļēji apturēti un īpašniekiem jāveic ēku kultūrvēsturiskā izpēte. Tikpat aktīva ir " Anniņmuižas biedrība" , kas, baidīdamās un sajūtot apdraudējumu par iespējamo ainavas pārveidi situācijā, kad Latvijas Universitāte savu īpašumu pārdod, vēlas, lai pieminekļa statuss tiktu piešķirts arī dīķim, alejai un parkam ap māju – tas aizliegtu jaunu ēku būvniecību vēl 100 metrus rādiusā, tādējādi, pasargājot, viņuprāt, apdraudēto pieminekli....

Atmodas laikā kolektīvai atmiņai un tās vieglāk uztveramai daļai – kultūras mantojumam bija ievērojama loma Latvijas brīvības centienu un mūsu identitātes  stiprināšanā....

Rīgā sastopami arī citu veidu vēsturisko ielu segumu materiāli un visu šo materiālu daudzveidība raksturo pilsētvides un tehnoloģiju attīstību.” " Akmens bruģis kā koplietošanas ceļu segums Latvijā netiek uzstādīts jau kopš 2....

Šodien rūpnīcas “Kurzeme” kluba ēka sniedz priekšstatu par vēlīnā modernisma un agrīnā postmodernisma stilistiskajām izpausmēm sabiedrisku telpu interjera mākslā Latvijā 20....

g. Jēkabpilī izgatavojis Frīdrihs Veisenborns. Instruments ir viens no vēlīnajiem ievērojamā ērģeļu būvētāja darbiem un pārstāv romantisma laikmeta ērģeļbūves tradīcijas Latvijā, demonstrējot nozīmīgu tehnisko risinājumu ieviešanu....

Nelikumīgas kultūras priekšmetu aprites novēršana ir aktuāla visā pasaulē, jo īpaši bruņoto konfliktu zonās. Arī Latvijā novērojama kultūras pieminekļu, īpaši arheoloģisko senvietu, postīšana, ar mērķi iegūt senlietas, kas pēc tam nonāk nelikumīgā tirdzniecībā....

sk. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes “Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas” ietvaros. Te arī jāpiemin, ka Latvija ir ļoti daudz zaudējusi iepriekšējos karos, it īpaši vairākas pilsētas, kuru vēsturiskie centri tikuši nopostīti, kā piemēram, Valmierā....

Kultūras pieminekļi ir valsts tiesiskajā sistēmā noteiktā kārtībā reģistrēta kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisku notikumu un ievērojamu personu darbības vietas), ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst valsts, kā arī starptautiskām interesēm....

  Mežotnes (Mesothen) pils ir viens n­­o izcilākajiem klasicisma arhitektūras paraugiem Latvijā. Pils celtniecība notika no 1797. līdz 1802. gadam pēc Šarlotes fon Līvenas iniciatīvas, par pamatu izmantojot arhitekta Džakomo Kvarengi izstrādāto projektu Elejas muižas pilij....

Kristīgais notikums Atvērto Baznīcu diena un Baznīcu nakts 28. maijā vērs durvis vairāk kā 100 arhitektūras un mākslas pieminekļos – tā būs iespēja iepazīt Latvijas sakrālā mantojuma daudzveidību, sajust vēsturiskā laika garu un sludinātās vērtības, kā arī redzēt labas restaurācijas piemērus.... Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca, kur turpinās vērienīga restaurācija, Rubenes evaņģēliski luteriskā baznīca kā viena no senākajām kristietības vietām Latvijā, kur par ES struktūrfodu līdzfinansējumu pabeigta restaurācija un teritorijas labiekārtošana, Dzērbenes evaņģēliski luteriskā baznīca kā pakāpeniskas un altruistiski veiktas atjaunošanas piemērs, Cēsu Sv....

gada 27.oktobrī, kad Latvija organizēja starptautisku konferenci “Rīgas centrs – pilsētbūvniecības piemineklis”. Konferencē tika pieņemta rezolūcija, kurā tika rekomendēts Rīgas vēsturisko centru virzīt iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā....

Biedrība ICOMOS Latvija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti un ICOMOS Mūsu kopīgā cieņa – tiesībās balstītas pieejas kultūras mantojumam darba grupu ( Our Common Dignity – Rights Based Approaches Working Group ) aicina piedalīties starptautiskā konferencē “ Cilvēktiesību loma un nozīme kultūras mantojuma jomā: vērtības, tiesības un mantojums interešu grupu saskarsmē”  ( The importance of human rights in the heritage management: values, rights and heritage among the stakeholders’ interests )....

Darbos aktīvi iesaistās zemessargi un jaunsargi, bet 28.augusta talkā piedalījās arī Aizkraukles novada pašvaldības priekšsēdētājs Leons Līdums. Kāpēc tilts? Tā ir tehniski interesanta būve, kas majestātiski iederas Aiviekstes gleznainajā ainavā – vietējās nozīmes industriālais piemineklis....

Art., arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības prezidents Torbens Šēnherrs , ainavu arhitekts, vides pieejamības eksperts, Dānija Andris Kronbergs , arhitekts Aivars Malacanovs , Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Speciālās ģeoinformācijas departamenta direktors Jānis Anspoks , Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks Guntars Šaripo , Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Operatīvās vadības pārvaldes Ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu nodaļas priekšnieks Iveta Uka , Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības normatīvu nodaļas priekšniece Sergejs Rosuščans , Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības normatīvu nodaļas vecākais inspektors Anna Ancāne , Dr....

2016. gada izdevums runā par EKMD 2016 "Kultūrvēsturiskā ainava Latvijā" kultūrvēsturisko ainavu Latvijā , informējot par Eiropas ainavu konvenciju un tās nozīmi, veidojot ainavas jēdziena paplašinātu izpratni.... 2000. gada izdevums stāsta par EKMD 2000 "Eiropa - kopīgais mantojums. Latvijas lauku kultūrvēsturiskā ainava" Latvijas lauku kultūrvēsturisko ainavu , ar mērķi skatīt Latvijas lauku kultūrainavas vērtības dažādos sabiedrības attīstības posmos, vedot nelielā ceļojumā cauri dažādiem gadsimtiem.... 1997. gada izdevumā apskatītas EKMD 1997 "Latvijas muižas un pilis" Latvijas muižas un pilis , kā Latvijas pilsētu un lauku apdzīvoto vietu vidi veidojoši objekti un neatņemama Latvijas ainavas sastāvdaļa....